Esam ieradušies Purvciemā, kur starp daudzstāvu mājām paslēpušies divas nu jau graustiem līdzīgas celtnes. Vietējie iedzīvotāji ziņo, ka ēkas palikušas gaužām bēdīgas. Diennakts tumšajā laikā tur bieži uzturoties bezpajumtnieki, taču pa dienām tās pievilinot bērnus, kuri mēdz tur kaut ko spridzināt. Satiktie garāmgājēji ir vienisprātis – graustu vietā varētu uzcelt kaut ko lietderīgu visiem iedzīvotājiem.
"Nav ne jausmas, kam pieder šie zemes gabali, taču te varētu uzbūvēt kaut ko interesantu."
Ivars stāsta, ka pamestās mājas dzīvot netraucē, īpaši vasarā, kad tās aizsedz koku lapas. Citi satiktie apkaimes iedzīvotāji domā, ka šajā teritorijā labprāt redzētu vienkārši zaļu parku, lai bērniem ir kur spēlēties. Ik dienas dodoties pastaigās ar suni Piparu, arī Purvciema iedzīvotāja Nora novērojusi pamestajās mājās notiekošo. Ik pa laikam tur mēdz nakšņot bezpajumtnieki, taču dienās grausti pievilina bērnus kā medus pods.
"Pats šausmīgākais ir tas, ka šajās ēkās arī narkomāni mēdz uzdarboties ar savām šļircēm. No tuvējām skolām šīs ēkas bērnus vilina kā mušas uz medu. Es vienmēr cenšos bērnus padzīt no šejienes, jo tas ir šausmīgi. Labi, ja viņi vienkārši nosmērēsies kaut kādos mēslos, bet ja viņi sadursies ar tām saindētajām šļircēm?"
Nora atminas, ka agrāk māja bijusi sakopta un tajā mitinājusies jauka ģimene, kas pārcēlusies uz dzīvi ārzemēs (Vācijā), pēcāk kāda radiniece māju pieskatījusi.
"Nu jau aptuveni 5 gadus arī radiniece šeit nav rādījusies. Kādreiz te pat bija suns, kas apsargāja teritoriju. Nu vairs te neviena nav."
Sākotnēji māja izskatījusies tīri pieņemami, līdz brīdim, kad to apsēduši bomži jeb cilvēki bez konkrētas dzīvesvietas. Ar tādām personām jau ilgi neesot jāgaida, līdz notiek kaut kas slikts. Vispirms tika nosvilināta garāža, pēcāk jau māja. Sieviete stāsta, ka novērojusi, ka ik pa brīdim bezpajumtnieki tikuši gaiņāti un aicināti pamest teritoriju, taču vakaros, ejot garām, ļoti labi bijis dzirdams, ka tie no jauna svinot dzīvi.
Norai nav skaidrs, kāpēc tie cilvēki, kam šis īpašums pieder, netiek saukti pie atbildības vai vismaz sodīti. Viena no nu jau graustam līdzīgajām ēkām, kas kādreiz kalpojusi kā garāža, pagājušo gad degusi jau divas reizes. Apkārtne palikusi tāda, ka iedzīvotāji labāk dodas ēkām ar līkumu.
Turpat netālu no Stirnu ielas 17 pamestajiem graustiem atrodas vēl viena likteņa varā atstāta māja. Tās stāvoklis gan ir nedaudz labāks. Apkārt aplikts kārtīgāks žogs un aiztaisīti visi logi, kas liedz tur iekļūt nepiederošām personām. Sieviete stāsta, ka šajā gadījumā kaut kā veiksmīgi izdevies to pasargāt no demolēšanas.
"Ar finieri aiztaisīja logus, aplika lielu žogu, un viņi tur vairs nelien iekšā."
Rīgas pašvaldība ir informēta par Stirnu ielas bēdīgo namu stāvokli, taču šajā situācijā viņu rīcība ir ierobežota, jo viss atduras pret faktu, ka tas ir privātīpašums, ko apliecina arī zemesgrāmatas dati.
"Šīs ēkas 2022. gadā Rīgas pilsētvides attīstības un kvalitātes komisijā ir klasificētas kā vidi degradējoša būves un tām tiek piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis. Pērn Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēts paziņojums par abu ēku demontāžu, kas patlaban ir būvdarbu stadijā. Rīgas pašvaldība pārbaudīs situāciju."
Ja teritorijas īpašnieks noteiktajā laikā neveic īpašuma sakopšanas darbus, tad tiek piemērots brīdinājums vai naudas sods fiziskai personai līdz 350 eiro, juridiskai personai līdz 1400 eiro.
Sižeta tapšanas laikā vairākkārtīgi esam mēģinājuši sazināties ar zemes īpašniekiem SIA "AAA Īpašumi", diemžēl neveiksmīgi. Būvniecības informācijas sistēmā ir redzams, ka demontāžas projekta pasūtītājs ir arī īpašnieks. Pašvaldības policija 2025. gada 24. aprīlī saņēma informāciju no iedzīvotāja par to, ka Stirnu ielā 17 neapdzīvotās ēkās uzturas nepilngadīgas personas, kur rada nekārtības – dauza pudeles, trokšņo.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
