Parasti krāpnieki darbojoties izkrāpj lielas summas, taču ik pa laikam nākas dzirdēt arī par tādiem, kas operē arī ar mazām summām. Piekritīsiet, ka kāds patiešām var nepamanīt, ka starp ikdienas maksājumiem ik pa laikam pazūd 5, 10 vai 15 eiro?
Pasākumu organizatore Tatjana ērtības labad mēdz iepirkties interneta veikalos, taču nu jau vairās no pirkumiem tīmeklī tieši mistisko maksājumu dēļ. Līdz šim nenoskaidrots tirgotājs ik pa laikam mēdz iekasēt no sievietes bankas konta naudu. Sieviete pieļauj iespēju, ka naudu atvelk kāds no "Shein" vai "Temu" tirgoņiem.
"Visticamāk, tas arī ir no turienes. Pamanīju, ka periodiski no mana bankas konta tiek atvilkta nauda. Tas nebija tā, ka katru mēnesi atvelk, bet divu līdz trīs mēnešu amplitūdā. No šā gada februāra naudas zudumi palika regulārāki."
Gada laikā mainītas jau vairākas "Swedbank" maksājumu kartes, taču tas nav līdzējis, un Ķīnas tirgonis iemanījies iekasēt teju 120 eiro! Nauda pazūd ar galiem. Sieviete sazinās ar savu banku, taču tur īstu skaidrību neizdodas iegūt.
"Bankā man saka, ka varot tikai bloķēt karti un atsūtīt jaunu. Kad jautāju, vai tos maksājumus var apturēt, skaidru atbildi nesaņemu. Tikai to, ka aplūkos šo problēmu un iesniegs izskatīšanai."
Nedēļu pēc komunikācijas ar "Swedbank" Tatjana pamana, ka šie maksājumi nav apturēti. Tie, kas pirms tam rādījušies rezervēti, nu jau ir apstrādājušies līdz galam un nauda atkal aizceļojusi pie mistiskā tirgoņa.
Sieviete stāsta, ka banka viņu aicinājusi pašu sazināties ar tirgotāju, kas novelk naudu, jo šajā situācijā banka neko nevarot iesākt un pircējam pašam jāmēģina komunicēt, lai apturētu tādus maksājumus.
Problēma slēpjas tajā, ka Tatjanai pat īsti nav skaidrs, ar ko tieši viņai būtu jāsazinās. Kas ir mistiskais naudas atvilcējs? Bankā šādu informāciju neiegūst. Meklējot interneta dzīlēs, atrod informāciju, ka tas ir Honkongas uzņēmums. Nav arī skaidrs, kā pēc vairāku karšu nomaiņas naudu vēl aizvien kāds atvelk?
Šajā jautājumā vērsāmies pie "Swedbank", kas, skaidrojot konkrēto situāciju, izteic versiju, ka tie nevarētu būt automātiskie maksājumi pēc būtības. Par to liecina bankā pieejamā informācija, ka veiktajiem pirkumiem tikusi ievadīta piegādes adrese, pasta indekss un pārējie nepieciešamie dati, tādējādi izskatās, ka kāds to ir veicis kā pirkumu.
Šādās situācijās rodas jautājums, cik lielā mērā katrs no mums mājās zina, kas notiek ar mūsu maksājumu kartēm. Vai tiešām nevienam no ģimenes nav pieeja kartēm, arī tām, kas ir pievienotas mobilajos tālruņos?
"Ja šādi pirkumi patiešām nav veikti un cilvēks dzīvo, piemēram, viens pats, un ir pilnībā pārliecināts, ka mājās neviens netiek klāt maksājumu kartei, tad, konstatējot šādas darbības, aicinu nekavējoties vērsties bankā un bloķēt konkrēto karti, pasūtām jaunu. Neaizmirstam arī atslēgt funkciju – pirkumi internetā."
Iemesli naudas pazušanai var būt dažādi, iespējams, nejauši esi dalījies ar saviem datiem apšaubāmā interneta vietnē, un tagad sliktie zēni pāri jūrām katru mēnesi iekasē no tava konta līdzekļus. Bankā iesaka būt ļoti vērīgiem!
"Ir bijuši gadījumi, kad cilvēki, pašiem nezinot vai pamēģinot, ir pierakstījušies pie pakalpojumu sniedzēja un piekrituši noslēgt abonēšanas maksu. Ir gadījies, ka cilvēki abonē ārzemēs esošu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus, un atteikties no tiem ir tik sarežģīts process, ka vieglāk ir nobloķēt esošo karti un pasūtīt jaunu. Karšu dati mainās un tirgotājam šis darījums vairs neizdodas un savu naudu esat nosacīti pasargājis."
Jāņem vērā, ja esi pieslēdzis kādu abonēšanas maksu, tad pareizais veids būtu vienoties ar tirgotāju par pakalpojuma izbeigšanu, nevis vienkārši bloķēt karti, lai nav tā, ka pakalpojuma sniedzējs paliek neziņā, kāpēc vairs nesaņem maksu par pakalpojumu. Eiropas Savienības valstīs ir augsti datu aizsardzības un drošības standarti, pēc kuriem bankas arī vadās. Diemžēl to pašu nevar teikt par eksotiskajām Āzijas valstīm, kur bieži vien darbojas lielie internetveikalu tīkli.
"Šādi gadījumi ir bijuši absolūti visās bankās. Ir jautājums, vai cilvēki ir vērsušies ar pretenzijām savās bankās. Jāsaka, ka, ja tie ir krāpnieki, tad viņi pamēģina ar vienu cilvēku, tad otru un jau trešo, lai saprastu, vai šādu shēmu var turpināt."
Latvijā kopumā nav novērotas masu datu zagšanas tendences, taču ik pa laikam individuāli gadījumi mēdz parādīties.
"Domājam, kur mēs vadām savus datus! Ļoti bieži, iespējams, arī šajā gadījumā, mēs nepadomājam, kur mēs ievadām savus personas vai bankas karšu datus. Ar mani tas nenotiks! Beigu beigās ar mani tas notika."
Šajā gadījumā, kad "Bez Tabu" pēta iespējamo vaininieku, atklājām, ka tā varētu būt CV veidošanas platforma, kurā reiz esi uztaisījis sev skaistu CV, tad dabūjis darbu un par to aizmirsis, taču viņi par tevi neaizmirst un turpina tik iekasēt naudu. Tikpat labi aiz tās platformas var slēpties arī krāpnieki.
Ja prātā ienākusi doma iepirkties internetā, tad esam vērīgi un lasām arī sīko druku. Ja pamani jocīgus, aizdomīgus darījumus, jāvēršas bankā un jāraksta iesniegums "Karšu deklarācijas darījumi", jāiesniedz un banka veiks padziļinātu pārbaudi.
Tatjanas lieta "Swedbank" jau nonākusi uz izskatīšanu, taču sieviete nevēloties pazaudēt vēl vairāk naudas, pārvirzījusi visus savus līdzekļus uz citu banku.
Lai izvairītos no krāpniekiem un pasargātu savus datus, "CERT.lv" ir izveidojuši aplikāciju viedierīcēm – "DNS Ugunsmūris", kas darbojas kā bezmaksas rīks individuālu lietotāju un organizāciju pasargāšanai no kiberapdraudējumiem, tādiem kā viltus banku lapas, krāpnieciskas tirdzniecības platformas, vīrusus izplatošas vietnes u.c.
Latvijā regulāri notiek kampaņveidīgas krāpnieciskās aktivitātes – gan viltus vietnes bankas kontu, e-pasta vai sociālo tīklu piekļuves datu izkrāpšanai, gan vīrusu izplatīšanai kibertelpā. "CERT.LV" novēro šādas kampaņas un operatīvi ievieto šo kampaņu indikatorus ugunsmūrī, lai tā lietotājus pasargātu no identificētajiem apdraudējumiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
