"Lai mani nosit?!" Ukrainietes vardarbīgais vīrs neievēro tuvošanās aizliegumu; uzskata, ka policija viņu nesadzird
Valentīna ar vīru Olegu un diviem maziem bērniem, sākoties pilna mēroga karam Ukrainā, pameta savas mājas Kahovkā Hersonas apgbalā un patvērumu no okupantu zvērībām rada Latvijā. Valentīna raidījumam stāstīja, ka nesaskaņas ar vīru ir jau sen, bet tolaik bija vieglāk bēgt no kara šausmām kopā ar vīru. Esot svešumā, Latvijā, arī izvirda sadzīviski strīdi, tai skaitā par finansēm un vīra vēlmi atgriezties Ukrainā, okupētajā teritorijā, kur viņš labprāt dzīvotu zem okupantu karoga, stāstīja Valentīna.
Viņam tēvs zvana un saka – vajag atgriezties, te ir krievi, kuri par bērniem dod pabalstus, mājai dod sertifikātus. Es nevaru braukt! Mani divi brāļi dienē Ukrainas pusē. Es nevaru. Mani neielaidīs. Mani tur vienkārši pagrabā iebāzīs, jo zinās, ka divi brāļi dienestā, bērnus atņems! Mājās grib, jo viņa tēvam ir sakari ar krieviem.
"Man visu dzīvi jāsēž un jābaidās, ka nošaus?! Man pietiek!"
Valentīna raidījumam sacīja, ka vīrs grib savākt īpašuma dokumentus un vienu no bērniem, četrus gadus veco dēlu. Ja apliecinās okupantiem Ukrainā vai pašiem ukraiņiem, ka vienīgais rūpējas tur par bērnu, cer, ka nesūtīs karot, stāstīja Valentīna. Tā kā Valentīna pretojas vīra plāniem un grib aizsargāt bērnu, Valentīnas un Olega starpā izceļas konflikti. Kā stāstīja sieviete, strīdos vīrs daudzkārt kļuva ļoti agresīvs – draudēja nogalināt, atstāt bērnus bez mātes, arī sita viņai. Agresijas izpausmes esot notikušas bērnu klātbūtnē, kā dēļ traumētas arī atvases.
Viņš man iesita, jo teicu, ka bērnu nesavāks. Dokumenti ir pie manis. Viņš mani biedēja, ka palikšu bez bērniem. Ir pat balss ieraksts, ka nošaus, nogalinās. Man visu dzīvi jāsēž un jābaidās, ka nošaus?! Man pietiek!
Kad sievietes mērs jau bija pilns, rūpēs par savu un bērnu drošību viņa vērsās Valsts policijā, kas aizturēja vīrieti un īslaicīgi nošķīra viņu no ģimenes. Vēlāk Valentīna vērsās tiesā, kas apmierināja prasību par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Nu Olegam noteikts aizliegums uzturēties ģimenes dzīvesvietā, tai tuvoties. Tāpat nedrīkst atrasties atvases bērnudārza teritorijā, tuvoties sievai, kā arī komunicēt ar viņu.
Tāpat sieva ir ceļā uz vardarbīgo attiecību saišu saraušanu – tiesa apmierinājusi lēmumu par laulības šķiršanu. Kamēr noris laulības šķiršanas process un saskarsme ar bērniem nav noregulēta, tiesa noteikusi, ka atvasēm jādzīvo pie mātes un ka bērnus nedrīkst izvest no valsts.
Valentīna raidījumam stāstīja, ka vīrs neievēro tiesas ierobežojumus par tuvošanās aizliegumu. Viņa norādīja, ka tiek vajāta, saņem draudus no vīra.
Viņš sāka dežūrēt zem logiem, pagalmā. Nāk uz bērnudārzu, stāv tur vienkārši. Pēdējoreiz pie "Origo" satiku. Viņš teica, ka man vajag pa galvu iedot, tāpat teica, ka bērnus savāks. Prasīja – vai nebaidos? Sāku rakstīt iesniegumus [policijā]. Viņš izseko un smejas. Var mani pagrūst un pasmieties. Naktī nostājās ar automašīnu un spīdināja gaismu logos. Bērni baidās! Kāpēc jābaida bērnus? Viņš cenšas iebiedēt, lai es savācu iesniegumus, bet es to nedarīšu, jo esmu nogurusi!
Sieviete apgalvo, ka vīrs turpina vajāt un ingorē tiesas lemto. Uzskata, ka policija viņu nesadzird
Par tiesas nolēmuma par aizsardzības pret vardarbību nepildīšanu varmākam draud kriminālatbildība: naudas sods, sabiedriskie darbi vai cietumsods līdz trim gadiem aiz restēm. Policijai konstatējot tiesas nolēmuma nepildīšanu, līdz iztiesāšanai likumsargi var lūgt tiesai piemērot apcietinājumu.
Valentīna sagaida policijas aktīvu rīcību, lai pasargātu viņu un bērnus, tomēr uzskata, ka likumsargi nesadzird viņas palīgā saucienus.
Saku to policijā, tur atbild – nav pierādījumu. Es taču nevaru pēkšņi izvilkt telefonu un bildēt, ko viņš dara. Tad cenšas atrunāt no vēršanās pret vīru, saka: "Mums tad jāierosina kriminālprocess, jūs taču saprotat…". Lai savāktu viņiem pierādījumus, man ar viņu jātiekas, lai mani sadur, nosit?! Tad kaut ko darīs? Kas man ir jāizdara? Bērnudārzs, dzīvoklis jānomaina? Viņa [policiste] man teica, ka nevar norīkot policistu, lai sargātu visu diennakti. Es to neprasu. Var taču viņu kaut kā ietekmēt, piekodināt?! Es baidos par savu un bērnu dzīvību! Kam man to vajag?! Kā viņi [policisti] saka: "Viņš saka, ka ir Ukrainas pilsonis, ko mēs varam izdarīt?" Es atbildēja, lai sūta viņu uz fronti! Man policijā arī saka: "Jūs savus vīriešus te atvedat, bet pēc tam sūdzaties". Kāds sakars ar atvešanu? Mēs atbraucām uz Latviju kopā, jo viņš mani vienu nelaida!
Vīrs: "Es nenoturējos – iesitu. Tas bija instinkts. Nācās viņu nomierināt."
"Bez Tabu" izdevās sastapt vardarbībā vainoto vīrieti, kurš noliedza sievas pārmetumus par tuvošanās aizlieguma neievērošanu un vajāšanu – vairākkārtēja viņas satikšana esot bijusi tīrā nejaušība. Valentīna gan norādīja, ka viņš melo. Viņa jau ir tik ļoti iebiedēta, ka meklē citu dzīvokli, kur vīrs, kā pati cer, viņu neatradīs.
Taujāts par vardarbību, kad dzīvoja kopā ar Valentīnu, Olegs nenoliedza, ka sitis viņai, bet centās taisnoties, ka šādu agresiju izprovocējusi sieva.
Viņa man tādus vārdus sacījusi, arī par maniem vecākiem. Es nenoturējos – iesitu. Tas bija instinkts. Nācās viņu nomierināt. Viņai "jumts brauc"! Cik esmu cieties mājās. Katru dienu skandalē, skandalē, lamājas! Ar tādiem vārdiem runā. Es viņai iesitu. Viņa izsauca policiju. Policija uzrakstīja protokolu par rokas pacelšanu, vardarbību.
Pirmo palīgā saucienu atraida, kriminālprocesu ierosina ar otro reizi
Pēc tiesas lemtā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību Valsts policijā reģistrēti divi sievietes iesniegumi, kuros viņa ziņoja par to, ka vīrs neievēro tuvošanās aizliegumu.
Valsts policijā informēja, ka pēc pirmā iesnieguma likumsargi reaģēja, uzsāka resorisko pārbaudi, bet kriminālprocess pret vīrieti netika ierosināts, jo "netika pierādīts personas ļaunprātīgs nodoms pārkāpt tiesas lēmumu par pagaidu aizsardzību". Tomēr vienlaikus likumsargi esot atgādinājuši vīrietim par pienākumu ievērot tiesas noteiktos ierobežojumus.
Savukārt šā gada vidū, saņemot otru sievietes iesniegumu, uzreiz tika uzsākts kriminālprocess par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu un personas vajāšanu, raidījumu informēja Valsts policijā. Valentīna par uzsākto kriminālprocesu uzzināja no "Bez Tabu" komandas. Fakts, ka uzsākts kriminālprocess viņu nespēj mierināt. Sieviete sagaida, ka vīrietis tiks savaldīts. Efektīvākais savaldīšanas veids līdz kriminālpārkāpuma iztiesāšanai ir drošības līdzeklis – apcietinājums. Valsts policija gan nav vērsusies tiesā ar lūgumu piemērot visbargāko drošības līdzekli.
Ģenerālprokuratūrā raidījumam sacīja, ka "šīs kategorijas lietām īpaši tiek pievērsta uzmanība, tas attiecas arī uz šo noziegumu".
Ja cietušais uzskata, ka likumsargi nolaidīgi pilda pienākumus, vardarbības upuris var vērsties Valsts policijas Iekšējās drošības birojā un Prokuratūrā.
Esam skaidrojuši policijai, ka pie atkārtota pārkāpuma noteikti uzreiz jāvēršas tiesā ar lūgumu piemērot apcietinājumu, jo citādi šīs personas nesaprot, jūtas nesodītas.
Tiesību aizstāvji "Centrā MARTA" ar nožēlu sacīja, ka Valentīnas pieredzes stāsts nav nekas jauns.
Diemžēl ne vienmēr tiesas spriedumi tiek pildīti. Lai gan vardarbības veicējs nedrīkst tuvoties, tomēr pēc tam, kad sievietes par to ziņo, policija norausta plecus, cenšas atrunāt no iesnieguma rakstīšanas, jo it kā tāpat nekas nemainīsies. Mēdz uzlikt naudas sodu, kas vardarbības ģimenē gadījumos nav risinājums, ko saka arī Stambulas konvencija. Arī sabiedriskie darbi nav risinājums. Ja ir reāls apdraudējums dzīvībai, veselībai, jāpiemēro visbargākie rīki, lai vardarbības veicējs netuvotos un ievērotu tiesas spriedumu. Var aizturēt varmāku līdz 48 stundām. Pa to laiku var nodot ziņu tiesnesim, kurš var piemērot atbilstošu drošības līdzekli.
Cer uz varmāku elektronisko uzraudzību
Ceļā uz Stambulas konvencijas ratificēšanu uzlabots Krimināllikums, paredzot daudz bargākus sodus varmākām, likuma bardzībai nevis jāpaliek uz papīra, bet tā jāievieš dzīvē, uzsvēra "Centra MARTA" vadītāja Iluta Lāce. Viņa arī norādīja, ka nepieņemamas ir policijas replikas komunikācijā ar vardarbības upuri par neesošiem pierādījumiem.
"Pierādīšanas slogs, jo īpaši runājot par intīmā partnera vardarbību, vardarbības ģimenē gadījumos, ir jānoņem no cietušā pleciem," sacīja Lāce. "Tas nozīmē, ka tiesībsargājošajai sistēmai jādomā, kur un kādā veidā ievākt pierādījumus."
"Centrs MARTA" cer, ka iespējami drīzāk tiks ieviesta varmāku elektroniskā uzraudzība, kas būs būtisks palīgs policijai, uzraugot, lai vardarbības veicēji netuvotos cietušajiem.
Stambulas konvencija nosaka, ka ir jādara viss iespējamais, lai dzīvību pasargātu. Ja cilvēka dzīvība mums ir vērtība, tad lietas notiks.
Valsts policijā informēja, ka šobrīd notiek elektroniskās uzraudzības ierīču iepirkuma process.
Skatāmies optimistiski, lai, iespējams, jau nākamgad elektroniskā uzraudzība tiktu ieviesta.
Tiesu administrācijā informēja, ka šā gada pirmajos trīs mēnešos tiesas 362 reizes apmierinājušas lūgumus (tai skaitā daļā) pēc pagaidu aizsardzības pret vardarbību. Valsts policijas dati liecina, ka katru gadu likumsargi konstatē daudzus simtus tiesas lēmuma par pagaidu aizsardzības pret vadarbību pārkāpumu, par kuriem uzsākti simtiem kriminālprocesu. Jāatzīmē, ka daudz cītīgāk, konstatējot vairāk pārkāpumu un ierosinot vairāk kriminālprocesu, likumsargi strādā kopš pagājušā gada.
"Bez Tabu" uzklausītie tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji informēja, ka policistiem, prokuroriem un tiesnešiem tiek rīkotas īpašas apmācības, kurās stiprina spējas labāk izmeklēt un iztiesāt vardarbības noziegumus.
Vairāk uzzini, noskatoties sižetu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
