"Maksā ragā raudādams!" Seniorei Madonas novadā teju nav atkritumu, bet maksā "pēc pilnas programmas"
"Bez Tabu" radakcijā vērsās Marija, kura dzīvo Sauleskalna ciemā, Madonas novadā. Viņa rūpējas par vistām, suņiem un kaķiem, kā arī poniju, kuru savulaik iegādājās par 700 latiem , dodoties pensijā. Rūpes par saviem dzīvniekiem, rosīšanās dārzā, dzejas rakstīšana – tās ir Marijas aizraušanās. Dzīvotu bēdu nezinādama, ja katru mēnesi netracinātu rēķins par atkritumu apsaimniekošanu. Marija raidījumam stāstīja, ka atkritumus teju nerada: pārtikas pārpalikumus atdod dzīvniekiem, tāpat ir komposts, dažādas pārtikas iepakojumu kārbiņas noder saimniecībā. Īpašumā deklarēta arī meita, kura nedēļā te uzturas vien dažas dienas un arī teju nerada aiz sevis drazu. Neraugoties uz to, ka Marijas privātais sadzīves atkritumu konteiners pildās ļoti lēni, viņai katru mēnesi liek maksāt vairāk nekā astoņus eiro par atkritumu apsaimniekošanu.
Es pat gribot nevaru saražot tik [atkritumu], cik viņi man prasa maksāt. Gribu zināt, kāpēc katru mēnesi jāmaksā gandrīz deviņus eiro, ja es savus atkritumus aiznesu divas, trīs reizes gadā uz lielo ciema konteineru? Kas tie par noteikumiem?! Man liek maksāt tikpat, cik tiem, kuri ražo atkritumus nepārtraukti! Maksā ragā raudādams! Es taču labāk nopērku par to naudu kaķim barību vai zirgam kaut ko!
Visiem noteikumi vienādi, bet – vai godīgi?
Par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgajā SIA "Bērzaunes komunālais uzņēmums" skaidroja, ka kārtība ciemā visiem ir viena: mājsaimniecībām maksu nosaka pēc "galviņām".
Pirms kādiem 10 gadiem, kad bija iedzīvotāju sapulce, nolēma, ka ciemata teritorijā nosaka maksu pēc cilvēku skaita mājsaimniecībā, nevis ved konteinerus no privātmājām. Tad var mest atkritumus jebkurā koplietošanas konteinerā. Ja ir divi cilvēki, tad par diviem cilvēkiem rēķina. Piemēram, ja viņai būtu konteiners, mēs vestu konteineru ne retāk kā reizi mēnesī.
Marija uzskata, ka šādi noteikumi, kas visus iedzīvotājus uzlūko kā vienlīdzīgus atkritumu radītājus, nav godīgi un nemotivē rūpēties par apkārtējo vidi. Viņa uzskata, ka atkritumu apsaimniekotājam vajadzētu izdalīt savus konteinerus (to pašlaik nedara), ļaujot izvēlētos to izmēru atbilstoši atkritumu radīšanas paradumiem, un iekasēt mazāk, ja konteiners ir mazāks. Kā citu risinājumu saskata maksas noteikšanu pēc atkritumu svara. Tāpat seniore gribētu, lai iedzīvotājiem ir lielākas atkritumu šķirošanas iespējas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) norādīja, ka pašvaldībām jāuzrauga, lai ikviena mājsaimniecība būtu noslēgusi līgumu par atkritumu apsaimniekošanu, jo katrs rada kaut nedaudz atkritumu, un nedrīkst pieļaut, ka tos izmet tam neparedzētās vietās. Komentējot Marijas sūdzības par sadzīves drazas apsaimniekošanu Sauleskalnā, VARAM norādīja, ka pašvaldības un apsaimniekotāji paši izraugās veidus, kā izvest atkritumus, tomēr uzsvēra, ka ir jāieklausās iedzīvotāju vēlmēs.
Vairāk uzzini, noskatoties sižetu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
