Māmiņas‑krāpnieces pabalstos nozog valstij milzu naudu; afēriste grēksūdzē atklāj detaļas
Vairākas sievietes, izmantojot blēdīgas grāmatvedes pakalpojumus, fiktīvi nodarbinātas, tādējādi izkrāpušas no valsts daudzus tūkstošus eiro, ko saņēmušas pabalstos, kas viņām nepienākas. Viena no māmiņām-krāpniecēm raidījumam "Bez Tabu" stāsta par krāpniecisko shēmu.
Raidījums uzklausīja sievieti, kura vēlas palikt anonīma. Kad iesaistījās krāpnieciskajā shēmā, viņa strādāja valsts uzņēmumā, saņēma ne to mazāko algu un nebija vienīgā pelnītāja ģimenē, bet, gaidot bērna nākšanu pasaulē, pirms došanās bērna kopšanas atvaļinājumā vēlējās saraust vairāk naudas. Vienojās ar negodīgu grāmatvedi, kas par samaksu grūtnieci pierakstīja darbā divās fiktīvās firmās. Fiktīvi nodarbinātajai tika norādīta fiktīva alga. Par viltus darbinieci netika maksāti nodokļi. Iesaistoties šajā afērā, māmiņa-krāpniece izkrāpa maksimumu: maternitātes pabalstu, vecāku pabalstu jeb māmiņalgu, kā arī bezdarbnieka pabalstu, kopā ap 12 tūkstošiem eiro.
Protams, es apzinājos, ko daru. Par to, ko izdarīju, tieku tiesāta, esmu apsūdzēta par finanšu izkrāpšanu no valsts. Zināju konkrētu grāmatvedi, kura piedāvā šo pakalpojumu. Par viņas pakalpojumu samaksāju 1,2 tūkstošus eiro. Viņa panāca, ka fiktīvi nodarbina, fiktīvi maksā algu, bet rezultātā mēs saņēmām reālu naudu, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) izmaksā pabalstus.
Uzklausītā sieviete stāstīja, ka nebaidījās krāpties un tik pieķerta, jo "apkārt tobrīd bija pozitīvi piemēri – nesodīti, viss bija izgājis cauri. Krāpšanos ar pabalstiem gan konstatēja VSAA, vēlāk, izmeklētājiem savācot pierādījumus, tika uzsākts kriminālpocess, un tiesas priekšā stājās pat vairākas māmiņas-krāpnieces. Noziedzīgajās darbībās pieķerta arī grāmatvede.
Manā kriminālprocesā mēs bijām piecas personas, bet tas nav viss [red.-no krāpnieces sacītā noprotams, ka kāds vēl nav pieķerts]. Arī pati grāmatvede uzņēmusies atbildību ar vairākiem kriminālprocesiem. Esmu pārliecināta, ka tas nav vienīgais grāmatvedis, kas to [noziedzīgus pagalpojumus] sniedz. Līdz ar to cilvēku ir daudz vairāk.
Pabalstu izkrāpēji tiek pieķerti
Visbiežāk no VSAA cenšas izkrāpt maternitātes pabalstu, vecāku pabalstu, bezdarbnieka un slimības pabalstus, proti, pabalstus, kuru apmērs atkarīgs no darba algas, informēja VSAA pārstāve Iveta Daine.
VSAA gadā atklāj aptuveni 20 šādu gadījumu. Tā ir nodokļu maksātāju nauda. Kā var justies cilvēks, kurš maksā nodokļus valstij, ko pēc tam kāds izkrāpj, piesavinās caur nelikumīgi iegūtiem pabalstiem?
Tiesājoties ar parādu izkrāpējiem, valsts gadā atgūst līdz 90 tūkstošiem eiro, informēja VSAA pārstāve Daine.
Smagākais iespējamais sods par šādu noziegumu ir brīvības atņemšana līdz 10 gadiem, brīdina Andris Aleksejevs, Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurors. Neiedziļinoties izmeklēšanas niansēs, lai neatklātu izmeklēšanas metodes, prokurors Aleksejevs uzsvēra, ka blēdības ar pabalstiem ir viegli konstatējamas.
Zinu, ka pagājušogad personai, kurai bija vairāki bērni, neskatoties uz šo apstākli, tiesa noteica brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, no kā secināms, ka tiek piemēroti ar brīvības atņemšanu saistīti sodi. Gan izmeklētājiem, gan prokuroriem ir standarta metodoloģija šo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā, tādējādi arī atklāšanā. Līdz ar to atklāšana ir standartizēta un salīdzinoši viegli izdarāma. Viennozīmīgi, neiesaku izdarīt šādus noziedzīgus nodarījumus, jo arī bez soda izraisa smagas sekas: [sodāmības gadījumā] ir ierobežotas iespējas ieņemt kādus amatus.
VSAA zināmi gadījumi, kad krāpniekiem, lai atlīdzinātu valstij nodarītos zaudējumu, nācies pat šķirties no nekustamajiem īpašumiem.
Ar publisko grēksūdzi cenšas izglābties no sodāmības
Konkrētajā kriminālprocesā, kurā iesaistīta sieviete, kura par krāpniecību stāstīja "Bez Tabu", divas citas māmiņas-krāpnieces atmaksājušas valstij nozagto naudu. Vienai kā sods piespriests piespiedu darbs, otrai – liels naudas sods. Vēl viena apsūdzētā savu vainu neatzīst, tāpēc turpinās pierādījumu vākšana. Savukārt konkrētā sieviete, kura vaļsirdīgi stāstīja raidījumam par krāpniecību, izlīgusi ar VSAA: atmaksājusi valstij izkrāptos 12 tūkstošus eiro, kā arī publiski izstāstīja par afēru. Publiskā grēksūdze ir viena no izpildāmajiem uzdevumiem, ko tiesa vērtēs kā vainu mīkstinošu apstākli.
Vai tas ir tā vērts? Nē, jo es zaudēju naudu, ko samaksāju pašā sākumā [grāmatvedei] par pakalpojumu, un īsā laikā arī nelegāli iegūto naudu, ko bija jāatmaksā valstij. Visam pāri ir tas emocionālais, mentālais stāvoklis, jo šīs situācijas risināšana [tiesāšanās] velkas vairākus gadus. Tas ir kā damakla zobens, kas visu laiku karājas.
Piekrītot izlīgumam ar VSAA, kas sevī ietver publisko grēksūdzi, sieviete cer, ka netiks krimināli sodīta. Sodāmība viņai liegs ieņemt konkrētus amatus. Prokuratūra gan uzskata, ka tiesai nevajadzētu žēlot krāpnieci. Raidījumam zināms, ka konkrētā sieviete strādā par pedagogu. Sodāmība viņai liegtu strādāt šādu darbu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
