"Man tā dzīvē adrenalīna pietiek!"; iedzīvotāji šokā par jaunā gājēju tilta stāvo pandusu Mangaļos

Ināras kundze atzīst – joprojām daudzviet pilsētā infrastruktūra nav pielāgota cilvēkiem ar invaliditāti. Nepatīkami pārsteigta viņa bijusi, ieraugot jauno gājēju tiltu Mangaļos, Ezeru ielā. Viņasprāt, šķērsot pa to vilciena sliedes cilvēkiem ar vai bez īpašām vajadzībām ir liels izaicinājums. Ināra uzskata, ka stāvā sliežu uzbrauktuve jeb panduss, kas izveidots līdztekus kāpnēm, nav piemērots ne māmiņām ar bērnu ratiem, ne cilvēkiem ratiņkrēslā. Viņai piekrīt arī blakus mājas iedzīvotājs Vjačeslavs, kurš atzīst, – joprojām ar mazuļu ratiem izvēloties iet pa asfalta segumu, lai nokļūtu otrpus sliedēm.

Kā glābiņš cilvēkiem ar invaliditāti gan tilta pakājē ierīkots pacēlājs. Dodamies to izmēģināt un jau pie sliekšņa saskaramies ar pirmo problēmu: iebraukt liftā Inārai ir apgrūtinoši, jo slieksnis, kas jāpārvar elektriskajiem ratiem, ir pārāk augsts. Tikai ar otro piegājienu un, tā teikt, nelielu ieskrējienu Ināras kundzei izdodas iebraukt pacēlājā. Lai gan norādīts, ka tajā ietilpst līdz četrām personām, dodamies augšup pa kāpnēm, jo vietas šaurajā pacēlājā ir visai maz. Tilta augšā ir divas izvēles – iet pa caurredzamu režģi, lūkojoties uz sliedēm un vagoniem no aptuveni 20 metru augstuma, vai nosegtu metāla režģa daļu, kas vairāk piemērota cilvēkiem, kuriem bail no augstuma.

Sagaidām Ināras kundzi tilta augšā, taču, izbraucot no pacēlāja, viņa saņem belzienu ar automātiskajām durvīm. Arī pacēlājs otrā tilta galā pensionāri sagaida izaicinājums: Inārai nākas veikt pagriešanās manevru liftā, lai varētu aizvērt durvis un nospiest pogu, kas nepārtraukti jātur piespiestu, lai pacēlājs kustētos vēlamajā virzienā. Pēc grozīšanās pacēlājā pensionāres ratiņkrēsla kāju kāpslis izgājis no savas vietas. Pamatīgi nocīnāmies, lai to iebīdītu atpakaļ. Ināra secina – ja palīga nebūtu, kāpslis turpmākajā ceļā traucētu riepām gludi ripot.

Ināra ir sarūgtināta un atzīst, ka šis tilts un pacēlājs būvēts, visticamāk, nekonsultējoties ar cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem tas visvairāk nepieciešams. Viņai piekrīt arī invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" pārstāvis Jurģis Briedis. Lai gan pacēlājs Ezeru ielā ir jauns un savu funkciju pilda, viņš noraizējies, vai tā patiešām būs vienmēr, jo tas pakļauts dažādiem laikapstākļiem, kas var ietekmēt tehnisko stāvokli, kā arī būt par kārdinājumu huligāniem.

VAS "Latvijas dzelzceļš" pārstāve Agnese Līcīte skaidro – būvēt tiltu ar pacēlāju un stāvām kāpnēm, nevis lēzeniem pandusiem, nācies ierobežotās zemes platības un jau senāk izbūvēto komunikāciju dēļ. Arī iztikt bez tā nevarot, jo vilcienu manevru darbu dēļ pārbrauktuve varot būt slēgta pat pusstundu un ilgāk. Uzņēmumā pārliecināti – vides pieejamība līdz ar tilta tapšanu ir nodrošināta. Turklāt pandusi esot domāti gājējiem, kuri pie rokas stumj velosipēdu, kā arī cilvēkiem, kuri ceļā līdzi ņēmuši somu uz riteņiem.

Agnese Līcīte sola, ka tilta apsaimniekotāji regulāri sekos līdzi un nodrošinās, lai pacēlājs patiešām pildītu savu darbu godam. Problēmu gadījumā apsaimniekotāja līgums paredzot to tūlītēju novēršanu. Ja lifta pasažieri mana, ka notikusi kāda tehniska ķibele, aicināti nekavējoties ziņot pa liftā norādīto tālruņa numuru. Savukārt, ja ķibele atgadās brauciena laikā, lūgti izmatot trauksmes pogu un gaidīt ierodamies palīdzību.