Uz saturu

"Mani izkropļoja uz visu atlikušo dzīvi!" Rīgas Centrālcietums gadiem ilgi pazemo bijušo darbinieci

Valsts iestāde izposta darbinieces dzīvi, bet gadiem ilgi atsakās atzīt kompetentu iestāžu pierādītās kļūdas. Tā vietā atbrīvo cilvēku no amata un pazemo.

2017. gada 30. janvārī 19:36

2011. gadā toreizējā Rīgas Centrālcietuma apsardzes darbiniece Ilga Cine, pildot dienesta rīkojumu, piedalījās šaušanas mācībās, kurās guva traumu augstākstāvošu amatpersonu nolaidības dēļ. Trauma atstājusi sekas uz visu atlikušo dzīvi. Dažas dienas pēc mācībām ārsti sievietei konstatēja dzirdes nerva bojājumus, kas atstāj sekas uz visu atlikušo dzīvi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Šaušanas apmācību laikā prasīju vadītājam aizsarglīdzekļus (austiņas), jo man troksnis šķita pārāk skaļš. Viņš pateica, ka austiņu nav. Teica, lai turpinu šaut, jo esot normāli, ka aizkrīt ausis. Tā kā tas bija cilvēks ar pieredzi, paklausīju un noticēju. Tāpat man teica, ka, ja gribu nokārtot obligāto ieskaiti, jāšauj," atceras Ilga.

Izkropļota uz visu dzīvi! Priekšniecība slēpj pēdas

Pēc mācībām, sūdzoties par veselības likstām, Ilga vērsusies ārstniecības iestādē, kur ārsti konstatējuši dzirdes nerva bojājumus.

"Man arī tagad ir veselības problēmas. Es slikti dzirdu ar vienu ausi, esmu iemācījusies lasīt no lūpām. Aizvien mani pavada līdzsvara traucējumi. Tumsā man ir grūtāk. Vajadzīgs pavadonis. Pat dušā grūti nomazgāties," stāsta Ilga.

Ārstējoties slimnīcā, kamēr lietojusi spēcīgus pretsāpju medikamentus, viņu apciemojis Rīgas Centrālcietuma darba drošības speciālists, kurš centies iegūt darbinieces parakstu par to, ka viņa pirms šaušanas nodarbībām iepazinusies ar instruktāžu, kas neesot sniegta. Tāpat priekšniecība, draudot atbrīvot no darba viņu un viņas toreizējo dzīvesbiedru, arī cietuma darbinieku, ieteikusi neziņot, ka trauma gūta darbavietā.

"Sākotnēji es gribēju tikai apdrošināšanu, kas man kā valsts amatpersonai pienākas, lai samaksātu slimnīcas rēķinu, bet apdrošināšana nebija uztaisīta. Man teica – vai nu liecies mierā, vai mani atlaidīs. Piedraudēja visādi," atminas cietusī.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pēc tam, kad cietuma apsardzes darbiniece nolēmusi neklusēt par pārkāpumu, Rīgas Centrālcietums uzsācis iekšējo pārbaudi, kuras ietvaros esot ievāktas sagrozītas un melīgas liecības par šaušanas mācību gaitu, kurās citi darbinieki esot melojuši par aizsarglīdzekļu – skaņu slāpējošo austiņu – pieejamību.

"Vēlāk viena kolēģe atnāca pie manis uz mājām un raudot atzinās, sakot: "Piedod, es nevarēju liecināt citādāk! Man tā lika. Citādi es paliktu bez darba!" Viņa asarām acīs sēdēja manā virtuvē un atzinās," par darba devēja blēdībām stāsta Ilga.

Eksperti: Taisnība ir darbiniecei

Izmeklēšanu veikusi arī Valsts darba inspekcija (VDI), kura konstatējusi nopietnus pārkāpumus, kuros vainojams darba devējs. Proti, VDI secinājusi, ka mācību vietā aizsarglīdzekļi nav bijuši, turklāt trokšņu līmenis pārsniedzis pieļaujamo normu, līdz ar to austiņu vai ausu aizbāžņu lietošana bijusi obligāta. Visbeidzot, VDI spriedusi – gūta darba trauma.

Pēc tam, kad Ilgai bija noslēgusies slimības lapa, kā pati stāsta, viņu darbavietā pazemojuši kā nevēlamu darbinieku. Visbeidzot, viņa atbrīvota no amata, jo traumas dēļ atzīta par nederīgu dienestam.

"Man aizturēja algas. Tolaik bija mazs bērns uz rokām. Mani pataisīja par kropli un invalīdu un izmeta ārā kā mazu kaķēnu. Bet nauda bija vajadzīga bērna uzturēšanai un veselības uzlabošanai, arī izdzīvošanai. Protams, nācās ņemt ātros kredītus, iekūlos tur, kur nevajadzēja," stāsta Ilga.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Bijušais darba devējs turpina pazemot piecus gadus

Pēc atbrīvošanas no amata Ilga piecus gadus tiesā cīnījusies par morālā kaitējuma kompensāciju. Tur atzīta darba devēja vaina un noteikts izmaksāt kompensāciju cietušajai. Tomēr Ieslodzījuma vietu pārvalde allaž pārsūdzējusi tiesas spriedumus, tādējādi novilcinot izmaksu. Cietusī ir pārliecināta, ka novilcināšana bijusi ar nolūku, lai iespējami vairāk kaitētu viņai. Jāatzīmē, ka visas tiesu instancēs saskatīta darba devēja vaina.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Māris Stivrenieks, atbildot uz jautājumu, vai piekrīt, ka pārvalde un Rīgas Centrālcietums sabojājuši sievietes dzīvi atbild: "Es to nevaru ne apgalvot, ne noliegt. Ir tiesas spriedums."

M. Stivrenieks atsakās komentēt tā laika darbinieku rīcību un nolaidību, jo tolaik strādājis citā amatā. Tomēr apstiprina, ka vairums atbildīgo amatpersonu atstājuši amatus "dažādu iemeslu dēļ".

Visbeidzot, Ieslodzījuma vietu pārvalde nav spējusi grozīt arī pēdējo Administratīvās apgabaltiesas spriedumu par labu Ilgai, kā rezultātā janvāra sākumā viņai bija jāsaņem kompensācija par morālo kaitējumu 6,5 tūkstošu apmērā. Tomēr arī tad pārvalde vilcinājusies, aizbildinoties ar dažādiem birokrātiskiem šķēršļiem.

Par spīti tam, ka likums nosaka, ka tiesas spriedums jāizpilda 10 darba dienu laikā, Ilgai teikts, ka naudu varētu saņemt vien pavasarī. Tomēr, kā informē Finanšu ministrijā, tā kontā ieskaitīta nākamajā dienā pēc Bez Tabu iesaistīšanās.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Foto

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm