"Medpersonāla dēļ nomira omīte!" Bezdarbība pansionātā: ielaista gangrēna un sāpes nogalina sirmgalvi

Ak,dievs,personāls sēdēja,kad tik viņām nebija rokā krūzīte ar kafiju vai maizes šķēle!Nošaut!Vecie cilvēciņi aiziet ļoti ātri no skumjām pēc savas mājas,savas gultiņas!Algas arī nav ko maksāt tāpat ar viņām iztik nevar.Par savu vecmāmuļu atbildību būtu jāuzņemas vienīgi jums Mazmeitiņ!bBeidziet riet cilvēkus kuri tiešām tos nabaga grašus pelna sūri un grūti!

Prāta pietrūka!Varbūt numuru ātrajiem nezin!

Patiesham ir tik traki? :-o

Nu augstāk minētais bija manas nelaiķes mātes gadījums - viņai bija tikai 60 ar astīti gadi,bet 4 mēnešu laikā šī "veselības aprūpes sistēma" viņu nobeidza - Gaiļezers, 1.slimnīca,tvaiķene,Gaiļezers. Un vienīgă vieta,kur bija manāmi uzlabojumi un med.personāls bija kompetents un nealka kādu kukulīti bija Gaiļezera intensīvās terapijas nodaļa.
Problēma ir tā,ka īsti ne uz vienu nevar paļauties,jo neviens ne par ko neatbild un par maz ir tiesāti tādi lubraki kā stāstā minētais "dakteris" kurš rozi no gangrēnas neatšķir. Karoč tev pašam ir jābūt ar zināšanām par savām kaitēm, prasībăm, vajadzībăm un tiesībām. Vēlams arī radiniekiem būt informētiem, jo ja pamanīs, ka esi viens un neaizsargāts - gailis pakaļ nedziedās. Ā, nu jā, un vēl vēlams turēt kādu žūksnīti nebaltai dienai,jo ņemot vērā "bezmaksas" medicīnu zāles,gultas vieta un jebkas ārpus neatliekamās medicīnas būs jāapmaksā pašam. Labā ziņa ir tā, ka cenas tam visam ir vēl pagaidăm iespējamās robežās (nu ne kā ASV piemēram). Tā kaut kā.

Nu shtatos jau caur apdroshinashanu viss biidaas. Sheit tas nestraadaa? Es jau itkaa arii esmu apdroshinaats bet nu, ja kkada huinja sanaak tad slimniicaa guleet uz UK jabrauc xD

Tina Aleka Un vēl jau tajā visā sistēmā ir ne visi,protams, bet nu kā zinu arī kādi ģimenes ārsti - manam Tēvam ir ļoti smaga demence, būtībā viņa vairs nav, jā staigā, ēd, bet būtībā tas arī viss, runā tikai īsos, aprautos teikumos, reti, tikai tad, ja kāds uzstāj uz sarunu. Kad sākās problēmas ar dabisko vajadzību adekvātu izpildīšanu,tā vietā,lai manai mātei ieteiktu piemēram - pieaugušo pamperus, iedotu kaut vai kādu informāciju kā ar šādu cilvēku rīkoties, kā kopt, ģimenes ārsts iesaka,ka var atbrīvot no visām mokām un Aptiekas ielā ir nodaļa, kopā gan ar visādu kontingentu, bet tur var nolikt, nolikt līdz tam brīdim kamēr.. Jā, tur var nomirt no izgulējumiem, bet.. tas jau normāli. Kāpēc man veselais saprāts strādā,lai pirmā doma būtu - tak nopērc tos pamperus. Jā, vai neviens cits nepateica, tagad tie tiek iegādāti un pagaidām ir ok. Mani vienkārši izbrīnīja fakts - kāpēc man atrodoties tik tālu prom ir ko ieteikt, ir iespēja atrast informāciju par slimību, nosūtīt, jā,tas ir mans meitas pienākums, bet tas būtu bjis arī ģimenes ārsta, kuram manā izpratnē - būtu tas viss jāzin un jāinformē, pienākums -nevis jāpiedāvā kaut kāda Aptiekas iela un iespējama nāve no izgulējumiem. Negribat krāmēties - atbrīvosimies. Un šai visā stāstā pat nauda nav problēma, es piedāvāju segt no savas puses izdevumus normālam privātam pansionātam, bet kad ir saklausīti visādi murgi no ģimenes ārsta, tad mani ieteikumi ir kaķim zem astes. Šeit,salā veciem cilvēkiem nāk kopēji,par viņiem tā sistēma parūpējas, nav jau ūber paradīze,arī mums ir visādi pansionāti un slikti kopēji, bet agri vai vēlu tie sliktie tiek pie zvana piekārti un atmaskoti. Un tur ir nopietni tiesu darbi.

Jā,tas ir ritīgs klupšanas akmens - tas,ka dažnedažādie dienesti viens par otru neko nezina. Tie ģimenes ārsti ar ir viens par otru izcilāki - atceros vecmammai vienu brīdi ar bij tāda žurka,kas negribēja pieskarties,jo redz pēcoperācijas rēta izskatījās iekaisusi. Tava tēva gadījumā arī vienreizēji adekvāti un atbildīgi ir ieteikt nobēdzināt cilvēku kkādā zanķī,jo redz tā ir ērtāk un ņemot vērā diagnozi - nesūdzēsies un netiesāsies. Un tad vēl kāds kaut ko atļaujas pukstēt,ka eitanāzija redz neētiska esot.
Britānijā atceros šausmu stāstus stāstīja par bezkaunīgajiem pacientiem pansionātos nevis par necilvēcīgiem kopējiem.Protams,nekur jau nav leiputrija un kopēja vai ārsta darbs ir smags,bet nu ja tu jūti ka cilvēcība tevi atstāj,tad nestrādā johaidī tādu darbu.

Tieši tai paša pansionātā pirms gadiem 10. Kā lasu nekas nav mainījies.