"Mēs to elpojam!" Kaimiņi norāda: labdarības organizācija kurina telpas ar visu, kas pagadās

"Ak, kāds skaistums! Paldies, kaimiņi! Cik patīkami atvērt logu, paostīt, ar kādām ķimikālijām kurināt!" Pavadošie komentāri vienam no Lēdurgas ielas iedzīvotāju uzņemtajiem video laikā, kad tiek kurināts pretī esošais nams. Jau apmēram divus gadus pašvaldības īpašumā esošo ēku apdzīvo labdarības organizācija "Samāriešu fonds".

Tatjana

nevēlas dzīvot dūmu smakā

Viņi mums saka, ka kurina ar briketēm, vienu reizi arī parādīja, ka tiešām viņiem ir briketes, bet tā briesmīgā smaka paliek kaut kur kaklā, un sākas nenormāla organisma reakcija.

"Kad ir zemāks gaisa spiediens un dūmi iet gar zemi, tad liekas, ka kaut kur ir ugunsgrēks, neko nevar redzēt, pat tā māja ir miglā," piebalso kaimiņiene Letīcija.

Vēl pirms pāris dienām deguma smaka acīmredzot bijusi tik spēcīga, ka ieradies arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Iedzīvotāji uzskata, ka kaimiņi ne tikai nerūpējas par dūmvada tīrību, bet arī kurina krāsni ar neatbilstošiem materiāliem.

Letīcija

bail atvērt dzīvokļa logu

Ja viņi atļaujas kurināt to krāsni ar skaidu plāksnēm, jo kaimiņiene teica, ka redzējusi kaut kādas detaļas ar līmi un mēbeļu atliekas, viss, kas pagadās, tas jau arī aizaudzē to dūmvadu, ir vairāk sodrēju, un mēs to visu elpojam.

Iedzīvotāji vairākas reizes ziņojuši Valsts vides dienestam un Rīgas pašvaldības policijai, taču bez vēlamā rezultāta. Informāciju par konkrēto adresi saņēmis arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kura pārstāve Inta Palkavniece apstiprina izsaukumu uz Lēdurgas ielu.

Inta Palkavniece

VUGD pārstāve

23. februārī VUGD saņēma izsaukumu uz Lēdurgas ielu Rīgā, kur saskaņā ar pieteicēja informāciju no dūmvada bija redzamas liesmas. Glābējiem ierodoties, konstatēts, ka divstāvu dzīvojamās mājas dūmvadā deg sodrēji 6 m² platībā. Izmantojot tehnisko sāli, ugunsgrēks tika likvidēts.

Tomēr Inta Palkavniece norāda, ka nevar apgalvot, ka sodrēji deguši dūmvada tīrības vai kurināmo materiālu ietekmē. Ēku īpašniekiem katru gadu līdz apkures sezonas sākumam, 1. novembrim jāveic apkures ierīces un dūmvada tīrīšanu no sodrējiem. Ugunsdrošības inspektori pārbaudēs pārliecinās par to, vai tas ir izdarīts, pārbauda apkures iekārtas tehnisko stāvokli un elektroinstalācijas.

"Bez Tabu" durvis atver "Samāriešu fonda" valdes locekle, kura skaidro, ka kurinot krāsni ar koka paletēm un skaidu briketēm. Ingūna Kasparāne stāsta, ka dūmvads ir tīrīts, un organizācijai neesot, ko slēpt, ēka tiek apsaimniekota pašu spēkiem ar minimāliem līdzekļiem.

Ingūna Kasparāne

nodibinājuma "Samāriešu fonds" pārstāve

Ja būs kāda problēma, mēs to risināsim, bet, zinot to, ka man ugunsdzēsēju brigāde, braucot prom, pateica, ka es varu kurināt katlu, tad es uzskatu, ka es varu to kurināt. Ja kādam traucē tie dūmi, tad diemžēl neko citu mēs izdarīt nevaram, jo kurinām tikai ar atļautiem materiāliem.

Veselības inspekcijas pārstāvis Normunds Kadiķis norāda, ka jautājums jārisina pašvaldībai, jo saistošie noteikumi paredz, ka dedzināt atkritumus ir aizliegts. "Ja tās ir mēbeles, kas ir lakotas vai ķīmiski apstrādātas, tad tie ir atkritumi, koksni kurināšanai var izmantot, bet tai jābūt parastai, neapstrādātai koksnei, jo tie dūmi var saturēt veselu buķeti ķīmisko vielu, un dūmi var ietekmēt veselību," norāda Normunds Kadiķis.

Te nu sākas problēma: kurš to kontrolē? Valsts vides dienesta kompetencē neesot dzīvojamo māju apkures sistēmu uzraudzība, Rīgas domes Īpašuma departaments norāda, ka ēka nodota bezatlīdzības lietošanā, un par īpašuma uzturēšanu atbildīga sabiedriskā labuma organizācija. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments tikai veicot monitoringu, bet neesot spējīgs iekļūt privātīpašumā, tāpēc pārbaudē sola doties Rīgas pašvaldības policija.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inta Palkavniece informē, ka ugunsdrošības pārbaudē tika konstatēti ugunsdrošības pārkāpumi, un par to informēta atbildīgā persona, kā arī tika uzsākta administratīvā lietvedība.