Vardarbīgas dzemdības, mazulis neelpo, cīņa par dzīvību: Jēkabpils slimnīcas personālu vaino nolaidībā
Dzemdības Jēkabpils reģionālajā slimnīcā izvēršas cīņā par jaundzimušā dzīvību. Viss sākas ar neētisku komunikāciju un turpinās ar nolaidību medicīniskajā aprūpē, tā saka bēdu sagrauta māte. Sieviete apgalvo, ka slimnīcā piedzīvoja vardarbību, kas veicināja nevēlamas, mākslīgi izraisītas un mokošas dzemdības, kas rezultējās mazuļa piedzimšanā novārgušā stāvoklī. Nākot pasaulē, viņš neelpoja un pēc atdzīvināšanas tika nogādāts Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur viņam veikta terapija un kur viņš jau teju divas nedēļas atrodas ārstu uzraudzībā.
"Dieviņš visu redz, kā viņi izturas! Viņiem būs liels sods, viņi savu dabūs vēl!" tā pēc piedzīvotā Jēkabpils reģionālajā slimnīcā raidījumam pauda Anna (vārds mainīts, bet raidījumam zināma sievietes personība).
Anna dzīvo tālu no Jēkabpils, bet devās turp, jo uzticējās slimnīcas personālam; šīs pilsētas slimnīcā viņa bija dzemdējusi divus bērnus, un viņai bija pozitīva pieredze. Kad tuvojās datums, kad būtu jānāk pasaulē trešajai atvasei, sieviete laikus, nodrošinoties pret riskiem, ar ārsta nosūtījumu ieradās slimnīcā, cerot, ka drošā vidē sagaidīs dzemdības. Ierodoties ārstniecības iestādē, kā stāstīja sieviete, viņa sastapās ar ļoti neētisku komunikāciju.
Atbraucot man atteica, sakot, ka nav brīvu vietu vispār, nodaļa esot pilna. Teica: "Tā nav viesnīca, mēs nepieņemsim." Tika teikts meklēt [īres] dzīvokli. Es to arī sāku meklēt. To pilnā nopietnībā teica.
Anna sacīja, ka pēc izlūgšanās tika pie gultas slimnīcā. Izrādījās, ka palāta, pretēji apgalvotajam, bija pat ļoti patukša, sacīja sieviete, uzrādot raidījumam fotoattēlu, kurā iemūžināta tukšā telpa.
Sekojošos notikumus sieviete raksturo kā rupju, pat noziedzīgu nolaidību, par ko, viņasprāt, būtu jāsoda.
Viņa [vecmāte] atnāca un sāka teikt – ejam, paskatīsimies. Kāpēc es ļāvu sevi apskatīt? Jo man bija liela uzticēšanās Jēkabpils slimnīcai – dzemdēju tur divus bērnus. Viņa teica – es tikai paskatīšos, nekā nebūs. Apsolīja.
Sieviete raidījumam sacīja, ka grūtniecība aizritēja ideāli, ko varot apliecināt ar pārbaužu rezultātiem. Atrodoties palātā, pirms pārbaudes neesot bijušas nekādas pazīmes par dzemdību sākšanos. Bet solītā maigā pārbaude izvērtās vardarbībā un nevēlamā dzemdību mākslīgā izprovocēšanā, stāstīja sieviete.
Tad viņa man cietsirdīgi divas reizes makstī, nenobriedušā dzemdes kaklā iestūma pirkstus un izsauca dzemdības. Es lūdzos, lai viņa to nedara, lai neiejaucas mākslīgi tur! Gribēju, lai dabiski viss sanāk.
Annai ir izglītība medicīnā, tāpēc uzskata, ka šādi rīkoties nedrīkstēja.
Lūdzos Dievam, lai nekas nenotiek, bet ar galvu sapratu… Esmu mediķis, vispārējās aprūpes māsa ar maģistra grādu. Es apzinājos, ka šodien kaut kas notiks.
Balstoties uz profesionālajām zināšanām, sapratusi – šādai ārstēšanai nav jābūt. Sākās ļoti sāpīgas, mākslīgi izprovocētas dzemdības, bet atvase vēderā pat nebija pareizā pozīcijā, lai nāktu pasaulē, klāstīja Anna.
Kontrakcijas un sāpes uznāca tik lielas un ātri, ka nebija pat iespējas ieelpot gaisu, lai bērnam palīdzētu. Viņš nebija gatavs tajā datumā nākt ārā šajā pasaulē. Es nevarēju ilgi izstumt, jo bērna galva atradās ļoti augstu, nenogāja mazajos gurnos, un sākās vēl straujākas kontrakcijas. Es sapratu, ka, ja bērns nenāks ārā, tad viss – viņš tur nosmaks.
Ciešot sāpes, māte neesot spējusi ieelpot, tāpēc bērns, kā norādīja māte, jau vēderā smaka. Kad beidzot pēc lieliem pūliņiem mazulis nāca pasaulē, jau esot bijis bez elpas, atminējās māte, kura tobrīd bija izmisumā. Viņu šokēja, ka klāt nebija daktera, kurš var veikt atdzīvināšanas pasākumus.
Es sāku intensīvi sist bērnam pa muguriņu. Skatos un saku: "Kur neonatologs?!" Neonatologa nav dzemdību istabā, reanimācijas istabā. Es jau sāku bļaut. Viņi skatās uz mani, it kā viss būtu kārtībā. Viņš neelpoja. Viņu aiznesa, tas laika zaudējums, kamēr neonatologs atnāca uz otro stāvu. Tas ir laika zudums! Piecas minūtes jau pagāja, tad jau 10 minūtes. Smadzenes mirst bērnam pirmās. Es sāku balsī lūgt Dievu un viss.
Par laimi, mazuli atdzīvināja. Pati būdama mediķe, sieviete uzskata, ka slimnīcas personāls neievēroja atdzīvināšanas algoritmu. 10 minūšu laikā mazulis jau guva smadzeņu bojājumus, sacīja Anna.
Paldies Dievam, ka iedeva iespēju izdzīvot. Būs kaut kādas komplikācijas kaut kādas sievietes [vecmātes] dēļ. Un tā viņu paņēma uz aizveda uz Rīgu. Jāglābj dzīvību bērnam. Jau piemēroja terapiju. Būs jānovērojas divus gadus, varbūt vairāk, skatoties uz to, kā bērns attīstīsies.
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā ārsti dara visu iespējamo, lai dzemdībās piedzīvotais bērnam neradītu kaitējumu turpmākajai dzīvei: piemērota īpaša terapija, šobrīd ir palātā kopā ar mammu un ārstu uzraudzībā. Neviens nezina, kādas būs sekas notikušajam, jo mazuļa galvas smadzenes ilgāku laiku bija bez skābekļa, pauda māte.
Ar iesniegumu par personāla neētisku, neprofesionālu un, iespējams, noziedzīgi nolaidīgu rīcību, pacientes psiholoģisku manipulāciju un mākslīgi izprovocētām straujām dzemdībām, kas radīja dzīvībai bīstamas sekas jaundzimušajam, viņa vērsusies SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" valdē, Veselības inspekcijā, Tiesībsarga birojā, Prokuratūrā un Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijā.
Jēkabpils reģionālajā slimnīcā no stāšanās kameras priekšā atteicās un atsūtīja atbildi rakstveidā.
Šobrīd vēl tiek apkopota informācija un nav saņemti paskaidrojumi no visa iesaistītā medicīnas personāla. Lai objektīvi un kvalitatīvi izvērtētu iesniegumā minētos apstākļus, nepieciešams iepazīties ar medicīnisko dokumentāciju, iesaistīto darbinieku paskaidrojumiem un citu ar konkrēto gadījumu saistīto informāciju. Līdz sūdzības izskatīšanas pabeigšanai būtu nekorekti sniegt publisku vērtējumu par pacientes paustajiem apgalvojumiem vai medicīnas personāla rīcību.
Raidījumam komentāru sniedza Latvijas Vecmāšu asociācija:
Nosacīti varētu secināt par iespējamām savstarpējās komunikācijas nepilnībām starp pacienti un ārstniecības personām. Jebkurai intervencei, tajā skaitā, dzemdību ierosināšanai, ir jābūt klīniski pamatotai, pacientam pilnībā izskaidrotai un pacienta akceptētai. Neonatologa klātbūtni dzemdībās vienmēr nosaka klīniskā situācija, ņemot vērā perinatālā riska faktorus. Latvijā dzemdniecībā ir daudz labu, izcilu profesionāļu (vecmātes, ārsti ginekologi, dzemdību speciālisti un neonatologi). Daudzviet Latvijā tiek nodrošināta ekselenta, uz pacientu (indivīdu) vērsta klīniskā aprūpe. Tomēr dzemdību palīdzības sistēma valstī joprojām ir nevienmērīga. Atsevišķos reģionos ir sastopama nekonsekventa dzemdību palīdzības pakalpojumu kvalitāte un analīze visos tās aspektos, gan mātes un bērna drošības, gan cilvēkresursu, gan aprūpes kvalitātes kontekstā.
Vairāk uzzini, noskatoties raksta augšā pievienoto video.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
