"No eksāmeniem atbrīvota vairāk nekā puse!" Aizdomas par fiktīvām ārstu zīmēm

10 gadus atpakaļ kārtoju eksāmenus Latvijā. Nu bija kā bija, bet rezultāti man nav vēl bijuši vajadzīgi. Latvijā vairs nedzīvoju un nu jau otrajā augstskolā studēju. Nevienu reizi šie eksāmeni nav reprezentējuši īsto studiju procesu. Es saprotu, ka neemu piedzīvojusi Latvijas augstskolu sistēmu, bet šeit tu vari likt un pārlikt (pa naudu), un manas studijas sastāvēja no esejām un eksāmeniem. Tas nozīmē, ka kaut kāda daļa sastāv no tā, ko tu dari pa gadu, un kāda no eksāmena. Loģiski, ka ne visi priekšmeti var būt tādi, bet te sistēma atbalsta cilvēku, kas grib iet atpakaļ studēt.
Es labi atceros, kā stresoju pirms matemātikas eksāmena, bet priekš kam? Man viņš nav vajadzīgs! Mūsdienās informāciju ko, kur un kā var atrast sekundēs. Jā, es labi saprotu, ka šie priekšmeti ir vajadzīgi, lai attīstītu loģisko un analīstisko domāšanu! Un viņi ir vajadzīgi šī iemesla dēļ! Bet vai tas nozīmē, ka esmu stulba, ja neatceros kaut kādas formulas eksāmenā, īpaši, ja es zinu, kur visu var atrast? Taču darba vietā mums ir kolēģi un citas iespējas, lai jautātu, pārbaudītu un pārjautātu, ja kaut ko nezinam, bet redz 18 gadīgam skolēnam viss ir jāatceras tajā noteiktajā datumā bez atļautām cilvēciskām kļūdām. Nu stulbi,k a šīs dažas dienas nosaka nākotni jaunietim. Pasaulei vajadzīgi dažādi talanti, kas skolā nav apgūstami, bet diemžēl izglītības sistēma ir tik veca un neattīstīta, ka tas vienkārši tas ierobežo to jauno prātu! Aij nav jēga te cepties, tāpat nekas nemainīsies tuvākajā gadsimtē.

Varbūt beidzot praksē vajadzētu ieviest kompetenču izglītības saukli - darbu diferenciācija pēc bērnu spējām, iespējām. Un to jau vajadzētu sākt ar 9.klases eksāmeniem. Visi nav un nebūs vienādi, kāpēc bērniem jāsabojā nākotne. Kas gribēs, tas mācīsies tāpat tālāk, kas to negribēs, tas nedarīs. Šogad man ir iespēja vērot kā paziņu bērni liek 9.klases matemātikas eksāmenus. Ja pat bērni, kas mācījās uz 7,8,9 teica, ka otro daļu matemātikas eksāmenam vispār neesot sapratuši. Rezultātā - atzīme 4,lielākā daļa klases nenolika. Bez Tabu varētu uzdot jautājumu šiem darbu sastādītāji - kāds ir viņu mērķis? Vai tiešām darbi jāveido tādi, lai lielākā daļa nav tos spējīgi nolikt? Ko mēs no tā iegūsim? Būs aizvien jauniešu, kuri kļūs savās dzīvēs neveiksminieki. Vai Izglītības ministrijai un Muižniece kundzei šis ir mērķis? Varbūt beidzot var veidot eksāmenus tā, lai bērni var tos nolikt. Dažādi varianti, līmeņi. Manā laikā 9.klases eksāmeni bija saprotami. Būtu labi, ja par šo tēmu Bez Tabu runātu skaļi. Ja būtu adekvāti eksāmeni, tad arī vecāki nemeklētu atbrīvojumus. Es šos vecākus un bērnus nenosodu.

Sakiet paldies covida sekām, ka arī mūsu mīļajiem politiķiem un viņu lēmumiem, jo tas nav nekāds pārsteigums ka šie bērni sniedzas pēc atbrīvošanas no eksāmena. Es savam bērnam būtu gatavs to pats nokārtot, jo apgūt nepieciešamo mājas apstākļus vienkārši nav iespējams, pat ja ir tad latiņa jeb līmenis ir zems. Tādēļ nevajag vainot jauniešus vai ārstus šajā situācijā, labāk griezieties pie pediņu bandas Pavluta un Kariņa

Ģimenes ārsts vienpersoniski nevar atbrīvot no eksāmena.Lai dabūtu psihiatra atzinumu,ka neesi spējīgs kārtot eksāmenu, pirms tam tev ir jābūt psihiatra uzskaitē....jālieto medikamenti,jāguļ slimnīcā...jābūt diagnozei.

Tas ir ārprāts ko atļaujas....

Man kādreiz arī bija vidusskolas eksāmenu daļējs atbrīvojums, bet ne no ģimenes ārsta. Bija jāsavāc slimības vēstures dati, visi izraksti un jāsūta uz Rīgu uz izglītības ministriju uz komisiju, pēc mēneša skolas direktoram bija rakstiska atbilde-rīkojums par atbrīvojumu. Šodien gan tas tā paviegli nokārtojams jautājums.

Un Bez tabu ir baumu un melu kantoris.

Ir ļoti negodīga prakse. Ir zināma pedagoģe, kas savām meitām 9. klases eksāmenus izlaida cauri un tagat pēc gadiem tāpat 12 klasi izlaiž cauri. Kur tās meitenes ar savām "zināšanām" būs nākotnē?

Mēs dzīvojam saspringtā laikmetā. Jau no mazotnes bērnos tiek isdzīts stress. Agrāk uz 1.klasi bērni gāja kā baltas lapas,visu apguva skolā. Tagad uz 1.klasi ejot bērnam jāprot viss. Kur paliek bērnība? Jau dārziņā visu jāpaspēj apgūt un nevienu nesatrauc,ka tas mazais cilvēks slimo uz nervu pamata,jo nav gatavs apgūt mācību vielu,vai izrauts no mājas ierastās vides. Tajās pašās mazajās klasēs bērnus apceļ,jo kaut ko neprot un atkal slimo uz nervu pamata. Vēlāk šīs saslimšanas atstāj smagas sekas. Lielākās klasēs kāds jau basto skolu,jo nav šajā vidē pieņemts,jo kaut kur mācībās robs vai arī nav šīs brenda drēbes. No mazotnes šie mazie cilvēki jau ir kā robotiņi un ne katrs ir spējīgs tikt visam līdzi. Ļoti nesakārtota ir izglītības sistēma. Arī pašās bērns šīs sistēmas dēļ cieta,jo pedagogi pie atsevišķām diagnozēm nespēj nodrošināt bērnam izglītību,bet skola jāapmeklē,kā rezultātā atbrīvojums no eksāmeniem un nākotnes reāli nav,jo ar atsevišķām diagnozēm tālāk nekur netiec.

Tas tikai pierāda, ka tādiem, kas dzīvo Imantā, LV valoda ir pie kājas