"Par mani izņirgājās, paliku bez nekā!" Populārs veikals nekrietni izmet grūtnieci no darba

Nu ja Tiesu izpildītāji to vien māk kā atņemt tiem,kas ievilināti ātro kredītu jūgā! tie pieder bagātajiem,tie var labu piķi iegrūst! ;)

Te būtu darbs Aizliegtajam Paņēmienam.

Man bija ļoti līdzīgs gadījums ar kolēģi. Mūs atlaida, neizmaksāja naudu un valsts inspekcija konstatēja visus šos faktus, ka mēs bijām nepatiesi atlaistas, ka nauda netika izmaksāta un darba apstākļi bija nepiemēroti un kā darba devējs rīkojies pretlikumīgi. Bet tā arī vis tas palika un neko nesaņēmām ka arī nevarēju saņemt bezdarbnieka pabalstu sakarā ar to ka biju atlaista. Paliku situācija kur darba devējs un valsts mani vienkārši atstāja bez kapeikas ka rezultāta biju spiesta doties prom vo LV. Paldies likumdošanai un Rakari atputas kompleksam.

Rakstā sniegta melīga informācija, ka izvairījos no bez tabu, atsakoties sniegt komentārus par radušos situāciju. Es ar bez tabu reportieri sazinājos, pie pirmās iespējas 24h laikā no brīža, kad viņš ar mani mēģināja sazināties un 24h laikā pēc sarunas pa telefonu, kura arī raidījuma netika iekļauta,izņemot atsevišķas frāzes, kuras tika izrautas no konteksta, aizsūtīju bez tabu vēstuli ar savu skaidrojumu, kura raidījuma gaitā pat nav pieminēta, tikai izplatīta melīga informācija, ka es esot izvairījies. Nevar visi atļauties sēdēt pie telefona un vaktēt, kad ar viņiem sazināsies bez tabu un mirklī, kad tas notiek mest visus darbus pie malas un steigties uz tikšanos! Un lielākā daļa sižetā iekļautā ienformācija, ir melīga un balstīta uz pieņēmumiem. Vēstule, kuru nosūtīju bez tabu reportierim izskatījās aptuveni šādi;

2018.gada 24.jūlijā interneta vietnē sūdzības.lv Inese Ozoliņa ir publicējusi ierakstu, kurā apraksta cik nekrietni pret viņu ir izturējies veikala vadītājs, attiecīgi es. Inese ir pievienojusi dažus dokumentu fragmentus, kas it kā apstiprina viņas stāsta patiesumu.

Tomēr kā ik vienam stāstam, arī šim ir otra, noklusētā puse, kas ir zināma vien pašai Inesei un, nu jau, bijušajam darba devējam, man.
Vispirms aplūkosim dažus faktus, kas ir pašas Ineses publicēti vietnē sūdzības.lv:
1. Vietnē atrodam 2017.gada 29.septembra iesniegumu kurā lūgts piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu sākot ar to pašu 29.septembri. Kā iemesls atvaļinājuma piešķiršanai minēta grūtniecība.
2. Tur pat pievienots Latvijas pasta pasaknis – kvīts, kas parāda, ka Inese ir savam darba devējam 29.septembrī izsūtījusi iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu ar 29.septembri .
3. Ir pievienots arī Ineses prasības pieteikuma tiesai (tikai 1.lapa), kurā norādīts, ka darba nespējas laikā (27.septembrī) Inese ir bijusi darbā un atstājusi šo iesniegumu uz sava darba galda. (diezgan interesants veids, kā komunicēt ar savu darba devēju)
4. Pievienots arī Tiesas sprieduma 1.lapa, no kuras ir redzams, ka tiesa ir taisījusi aizmugurisku spriedumu, - tātad, bez darba devēja aicināšanas uz tiesu. Tiesas spriedumā ir citēta Inese, kura apgalvo, ka darba devējs nav stādījis darba grafiku, tāpēc darbinieki ir nākuši uz darbu pēc pašu vienošanās. (Pārējās tiesas sprieduma lapas nav pievienotas)
Iepazīstoties ar šiem faktiem rodas vairāki jautājumi par pašas darbinieces attieksmi pret saviem darba pienakumiem, savu kolēģi, darba devēju un par stāsta patiesumu kopumā.

Bijušā darba devēja versiju par notikušo vislabāk raksturo darba devēja uzteikuma saturs (tika pievienots pielikumā).

Uzteikumā ir uzskaitīti darba devējam zināmie iemesli, kas viņam tobrīd neļāva turpināt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku.

Cik ilgi otrai veikala pārdevējai ir jāpiecieš savas kolēģes nevēlēšanos nākt uz darbu, bez tam attaisnojoša iemesla? Cik no mums ir gatavi darīt otra cilvēka darbu, bez paša privātās dzīves un atpūtas? Vai atvaļinājuma laiks nav jāsaskaņo ar darba devēju? (Darba likuma 150.panta 1.daļa.).

Mēs šeit esam dzirdējuši tikai vienu stāstu, bet, kas aiz tā slēpjās? Vai Inese, piemēram, ir izstāstījusi par ar šo stāstu saistītu organizētu uzbrukumu man?

Pat tad, ja Inese būtu savlaicīgi informējusi darba devēju par iestājušos grūtniecību, darba devējam, saskaņā ar Darba likuma 109.panta pirmo daļu, bija tiesības uzteikt darba līgumu, jo sevišķi ņemot vērā apstākli, ka darbiniece klaji ignorējot savu kolēģu, pircēju un darba devēja intereses, vienkārši nenāca uz darbu.

It kā Narvesen bet patiesībā Nesen aizvērta bode.

Nu cūka,ko lai saka! Pašam viss nāks atpakaļ - karma! Beigās pats paliks pliks un nabadzīgs!

piekukuļoti.

Sapuvusī tiesu sistēma!

Tas uzņēmums varēja uzņemties attbildību ! Jo viņi caur šīm tipa frančīzēm atmazgā piķi ! Visa peļņa visos narvesenos iet uz vienu bankad kontu, kas piedet Narvesen ! Es pati reiz biju fraņčīzes ņēmēja ! Es saņēmu praktiski neko ! Strādāju arī kā kasiere ! Apgtozijums bija liels, nodokļi man bija jāmaksā pašai ! Narvesens atmet tik kapeikas , no kā man jaatmaksā nodokļi , algas un nomasmaksas , kā arī mīnusi inventerizācijās ! FŅ saņem tik 0.01% no apgrozijuma gadā , ko pēcāk laužot līgumu saņem ! Ja Pluss Punkts būtu šādu mārketinga ķēdi piekopis kā Narvesen , tad nebūtu bankrotējis ! Šai kompānijā būtu jāveic revīzija ! Laigan es pati šo visu stāstiju vid , tiem bija pie kājas !

Diemžēl tik aizsargāti mēs esam!?