Laboratorijas ielā notikuši ielas tīrīšanas darbi un līdz ar tiem, bijušas ieviestas satiksmes izmaiņas. Kā rezultātā iedzīvotājiem savas automašīnas uz noteiktu laiku bija jānovieto ielas pretējā pusē.
Aizlieguma zīmes noņemtas, iedzīvotāji atklāj, ka otrā pusē vietas mašīnu stāvēšanai ir krietni vairāk. Turpinot atstāt mašīnas "pēc jaunās kārtības", rodas arī jauna problēma.
"Protams, var jau teikt, ka tas ir tikai zālājs, bet pavasarī tur vairs zālāja nebūs! Tai pat laikā, Rīgas dome no manis kā no namīpašnieka prasa, lai šis zālājs būtu sakopts."
Vieni no vainīgajiem izrādās, kurjeri, kuri zālāju posta, nevarot piebraukt piegādēm paredzētajā vietā. Ja tā turpināsies, pāri paliks vien dubļu vanna, spriež saimnieks. Turklāt, arī pašrocīgais mēģinājums glābt zaļo zonu– cietis neveiksmi.
"Es esmu mēģinājis likt priekšā granīta akmeņus. Aizbraucu pie drauga uz laukiem, sakrāmējām un atvedām. Kādam tas nepatika un nosūdzēja policijai, ka akmeņi esot uzlikti un traucējot. Policija man aizrādīja. Mēs aprunājāmies, viņi saprotot problēmu, bet neko darīt nevarot."
Arnis stāsta, ka taujājis, kāpēc tieši akmeņi nevar būt zālāja sargi, jo kaimiņos tiek izmantots līdzīgs risinājums, tikai akmeņu vietā uzlikti betona bloki. Atbildes nav saņēmis.
Vietējie ievērojuši saimnieka cīņu ar zālāja izbraukātājiem un dalās idejās, kā vēl varētu to pasargāt.
"Es esmu redzējis, ka citi zālē sasprauž koka bomīšus. Nezinu, varbūt tos var? Puķupodus arī varētu pabīdīt, ja otrā pusē noliks, tad jau neviens vairs nebrauks. Varbūt!"
Lai gan tādā pašā izmērā kā blakus esošie betona bluķi, tieši laukakmeņi atzīti par bīstamiem satiksmes regulētājiem, tāpēc lūgts tos noņemt. Zaļās zonas izbraukāšana galvaspilsētā ir regulāra problēma, atzīst vietvara.
"Runājot par norobežojošajiem elementiem, tad vēlos atzīmēt, ka akmeņi, diemžēl, nav ceļu satiksmes organizācijas elementi un tos nedrīkst pašrocīgi uzstādīt. Ir legālas iespējas – tie ir cita veida labiekārtojuma elementi, ko var uzstādīt zaļajā zonā, bet tas ir jāsaskaņo ar pašvaldību. Ir jāvēršas ar iesniegumu un jāsaskaņo ar Rīgas Attīstības departamentu, gan ar Ārtelpas un mobilitātes departamentu. Tikai tādā veidā ir iespējams uzstādīt labiekārtojuma elementus, lai pasargātu zālienu no izbraukāšanas."
Apstaigājot apkaimi, novērojam, ka kaimiņi, kuri arī vēlas pasargāt savas zaļās zonas no postījumiem, norobežo tās ar zemē iespraustām, metāla drātīm, kurām apkārt apvīta plastmasas lente. Vai šāds risinājums ir drošāks par Arņa akmeņiem?
Pašvaldība aicina Arni atkāroti sazināties, lai sniegtu konsultāciju un skaidrotu, kādus legālus risinājumus drīkst izmantot, lai nerastos pārpratumi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
