Pēc divām mokpilnām nedēļām mirst rīdzinieces kaķis; saimniece vaino veterinārārstus nolaidībā
Ienākot rīdzinieces Alitas dzīvoklī Āgenskalnā, nekas neliecina, ka vēl pērnā gada beigās šeit kopā ar saimnieci dzīvoja arī rotaļīgā kaķenīte Mika. Viņa mūžībā aizgāja 19. decembrī pēc gandrīz divu nedēļu ilgas cīņas ar veselības likstām. Glābt kaķa dzīvību nav izdevies pat pēc neskaitāmiem veterinārārsta izmeklējumiem, analīzēm un medikamentiem, tāpēc viņas saimniece neizpratnē – vai tiešām ārsti darījuši visu, lai kaķeni glābtu.
Alita atceras, ka viss sācies ar kaķenes sliktu pašsajūtu un apetītes zudumu, tāpēc viņa nekavējoties devusies pie veterinārārsta Mazo Brāļu hospitālī Kalnciema ielā. Ārsts veicis pārbaudes un sācis ārstēšanu, lai gan diagnozes mainījušās gluži kā zeķes. Alita stāsta, ka starp izvirzītajām diagnozēm bijis artrīts, pankreatīts, cukura diabēts, kaķim dotas dažādas zāles, lai gan īstas skaidrības, kas īsti kaiš, neesot bijis. Kad šķitis, ka kaķenes veselība uzlabojas, sekojis smags kritiens atpakaļ. Lai gan kaķa ārstēšanā ieguldījusi ap 600 eiro, Alita bez vārda runas nolēma par sava mīļdzīvnieka dzīvību turpināt cīnīties. Pēdējā vizītē, kuras laikā dzīvnieka ārstēšanu uzņēmās Mikas veterinārārsta kolēģe viņa prombūtnes dēļ, injicēta "no-spa" vēdera labsajūtas uzlabošanai, taču strauji kļuvis sliktāk. Jau atbraucot mājās, Alita sadzirdējusi kaķa mokas un sapratusi – jāsteidzas atpakaļ uz klīniku.
"Pēc mirkļa Mika tā sāka kliegt! Es savu mūžu kaut ko tādu nebiju dzirdējusi. Tā kā cilvēks pilnīgi."
Saimniece atceras, ka jau ceļā uz klīniku Mikas acis kļuvušas stiklainas, lūpas sausas un pati – kā lupatiņa. Glābt kaķenes dzīvību bijis par vēlu. Sieviete pārliecināta, ka zāles, ievadītas caur katetru, nav paspējušas atšķaidīties, izraisot smagas mokas, sāpes un radot spiedienu kaķa sirdij. Mikas veterinārārsts Elvis Kondrāts Mazo Brāļu hospitālī piekrīt, ka kaķenes gadījums bijis ļoti sarežģīts, taču kļūdu pieļaušanu ārstniecības procesā noliedz. Viņaprāt, galvenais klupšanas akmens, kas traucējis glābt dzīvnieka dzīvību, bijis laika trūkums. Tas būtu devis iespēju veikt arvien jaunus izmeklējumus, lai precizētu diagnozes. Ārsts atzīst, ka pats "no-spa" medikamenta ievadīšanu vēnā caur katetru neveic, bet par savu kolēģu rīcību atbildēt nevarot.
Gadījumos, kad dzīvnieka īpašniekam radušās bažas, ka veterinārārsts savā darbībā nav ievērojis profesionālās ētikas vai darbības pamatprincipus, aicināts vērsties Latvijas Veterinārārstu biedrībā. Pēdējo divu gadu laikā tās Profesionālās ētikas komisijā saņemti 22 iesniegumi, lielākoties, par iespējamiem ētikas normu pārkāpumiem un komunikācijas problēmām, stāsta komisijas pārstāvis Armands Vekšins. Taču dažkārt nākoties izskatīt sūdzības par profesionālās darbības principu neievērošanu. Ja saņemtā sūdzība izrādās pamatota, komisijā varot tikt pieņemti trīs dažādi soda mēri: pirmkārt, mutiska brīdinājuma izteikšana, otrkārt, zināšanu pilnveides kursu noteikšana veterinārārstam, treškārt, resertifikācijas procesā var tikt neatjaunots ārsta sertifikāts.
Gadījumos, kad dzīvnieks aizgājis mūžībā un radušās bažas par ārsta pieļautām kļūdām, Armands Vekšins aicina nesteigties ar apbedīšanu, bet pēc iespējas ātrāk nodot ķermeni pēcnāves izmeklēšanai zinātniskajā institūtā "Bior", kur tiks veikta padziļināta un detalizēta pārbaude. Tas veterinārārstu biedrībā palīdzēšot iegūt lielāku kopainu un pieņemt korektu lēmumu par to, vai ārsta darbībā saskatāmas nepilnības vai tomēr ne.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
