Krievu komiķa Mihaila Zadornova un viņa tēva Nikolaja vārdā nosauktā privātā bibliotēka nupat ievākusies jaunās telpās Rīgā, Barona ielā. Līdz šim tā atradās tā saucamajā Maskavas namā, ko nu Latvija pārņēmusi savā īpašumā un likusi no telpām visiem izvākties.
Jūrmalā dzimušais Mihails Zadornovs plašākai sabiedrībai pazīstams kā komiķis. Pirms septiņiem gadiem mirušais mākslinieks atbalstījis Putina zvērības Krimā, kā arī izplatījis nepatiesu informāciju par, piemēram, krievu notriekto pasažieru lidmašīnu 2014. gadā, kur bojā gāja teju 300 cilvēki.
"Bez Tabu" bibliotēkā ierodas tās pirmajā darba dienā pēc pārvākšanās uz jaunajām telpām. Grāmatu krātuvē atrodas vairāki cilvēki, kuri sarunājas krievu valodā. Vairākās vietās izvietotas Mihaila Zadornova fotogrāfijas, kā arī gandrīz visa literatūra ir krievu valodā.
Viena no grāmatām, kas pievērš "Bez Tabu" uzmanību, ir izkrāsota Georga lentīšu krāsās, kā arī redzams okupācijas varas simbols – sirpis un āmurs. Grāmatas nosaukums tulkojumā: "Tēta karš". "Bez Tabu" nepaspēj kārtīgi iepazīties ar grāmatu. Ieraugot, kas nonācis žurnālistu rokās, bibliotekāre pamet savu darba vietu un steidz grāmatu no rokām izraut un nolikt apmeklētājiem neaizsniedzamā vietā. "Mums pirmā diena, nav viss vēl kārtībā. Jums dzīvoklis uzreiz pirmajā dienā ir kārtībā?" retoriski žurnālistiem vaicā bibliotekāre.
Kopš 2013. gada bibliotēka saņēmusi dāsnu finansējumu no Maskavas. Deviņu gadu laikā grāmatu krātuvei pārskaitīti teju 400 tūkstoši eiro. Līdz 2022. gadam tie bija ievērojamākie bibliotēkas ieņēmumi, kas palīdzēja segt administratīvās izmaksas.
Filips Rajevskis
politisko procesu apskatnieks
Apskatot visu, kas saistīts ar kultūru, literatūru un saistīts ar Krieviju un krievisko, ieraugi, ka apakšā slēpjas čeka, krievu drošības dienesti. Tā šai valstij bijusi stratēģija gadu desmitiem. Tā ir iedēta ola – bibliotēka, kas saņem no Maskavas naudu. Tur cirkulē visādi interesanti cilvēki, kuri runā, spriež, izdod kādu literatūru. Viņi visdrīzākais ir nedraudzīgi Latvijai, visdrīzākais slavina Krievijas pseido superkrievijas vēsturi.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kopš pilna mēroga kara uzsākšanas Ukrainā, finansējums no austrumiem bibliotēkai apsīcis. Tā virsvadību uzņēmies šveicietis Valters Denzs, kuram vienā ēkā ar bibliotēku ir uz rietumeiropiešiem orientēta krievu valodas skola.
Valters Denzs
jaunais bibliotēkas kurators
Man lēmums bija jāpieņem ļoti īsā laikā. Man nebija pieejama ļoti plaša informācija, es neesmu bibliotekārs. Dažu stundu laikā pieņēmu lēmumu, jo bibliotēkai iepriekšējā atrašānās vieta bija strauji jāpamet. Es nenožēloju to. Man ļoti patīk grāmatas, nevarēju saprast, kā tas var būt, ka šis krājums nevienam nav vajadzīgs. Protams, ka pameklēju informāciju par Mihailu Zadornovu. Es viņu pārāk nezināju. Varu norādīt, ka daļa viņa joku ir bezgaumīgi, tas nav man ierasts humors. Viņš ir jokojis arī par Šveici, tas nebija nekas īpašs. Zadornovs nomira pirms septiņiem gadiem. Viņš ir miris. Tas, ko viņš ir teicis… Tas nav man ierasts humors. Finansējuma no Krievijas vairs nebūs, tādēļ lasītājiem nāksies maksāt par bibliotēkas izmantošanu.
Rīgas Centrālajā bibliotēkā lasītājiem brīvi pieejamas grāmatas arī krievu valodā. Grāmatu krātuves vadītāja pirms vairākiem gadiem viesojusies Zadornovu vārdā nosauktajā bibliotēkā un norāda, ka tur esošās grāmatas nav neko ekskluzīvas.
Dzidra Šmita
Rīgas Centrālās bibliotēkas vadītāja
Domāju, ka mūsu krājums ir noteikti kvalitatīvāks. Esmu bijusi šajā bibliotēkā, mums krājums ir kvalitatīvāks. Zadornovam savulaik tika iestāstīts, ka Latvijā nav pieejamas grāmatas krievu valodā, tādēļ viņš gribēja izveidot šo bibliotēku. Mūsu bibliotēkā lasītājiem ir pieejamas grāmatas krievu valodā. Esam veikuši iepirkumu, lai būtu pieejamas arī grāmatas ukraiņu valodā. Neesam saskārušies ar situāciju, ka lasītāji sūdzētos par to, ka nav pieejama kāda grāmata krievu valodā. Domāju, ka lasītāji ir saprotoši.
Šobrīd okupantvalstī izdotās grāmatas vairs netiek iepirktas. Šmita norāda, ka arī daiļliteratūrā var novērot Kremļa centienus savu rīcību romantizēt.
Valsts drošības dienestā norāda, ka ir informēti par minēto bibliotēku: "Valsts drošības dienesta vērtējumā Krievija ilgstoši centusies ietekmēt sociālpolitiskos procesus Latvijā, izmantojot dažādus maigās varas instrumentus, tajā skaitā literatūras darbus, lai izplatītu savām ārpolitiskajām un ģeopolitiskajām interesēm atbilstošas interpretācijas par dažādiem tematiem, tostarp vēsturi, politiku, ekonomiku."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Tāpat dienestā norāda, ka šobrīd neesot informācijas par biedrības aktivitātēm, kas robežotos ar Krimināllikuma pārkāpumiem.
