Skatītājs arī iesūta fotogrāfiju un video, lai apliecinātu, ka sacītais nav tukša salmu kulšana. Turklāt vērīgais makšķernieks šai situācijai īpašu vērību pievērsis pēc Bez Tabu maijā rādītā sižeta par padomju laika bīstamā mantojuma – azbesta šīfera – utilizēšanu.
Ja toreiz Sanita no Rīgas ar bīstamajiem atkritumiem vēlējās tikt galā gan dabai, gan arī cilvēkiem labvēlīgā veidā, turklāt arī likumā noteiktajā kārtībā, izvairoties no soda sankcijām, tad Bauskas makšķernieka pieminētais cilvēks izvēlējies absolūti brutālu veidu.
Nokļūstot Lakstīgalu ielā uzreiz ievērojam aiz vārtiem ceļu līdz upei, kas ir nobērts ar sīkām šīfera druskām, bet tuvāk krastam – pat savdabīgs azbesta smalcināšanas poligons.
Publiski pieejamajā vietnē internetā "kadastrs.lv" pārliecināmies, ka skatītājs nav melojis arī par zemesgabala piederību. Nu jau piesārņotā zāles strēmele no vārtiem līdz Mēmelei ir Bauskas novada pašvaldības īpašums.
Mājas saimnieku uz vietas sastapt neizdodas, taču, ņemot vērā nodarīto postažu un arī pārkāpuma apmēru, par notikušo Bez Tabu paziņo pašvaldības policijai.
No teritorijas piedrazotāja nama līdz tuvākajam bīstamo atkritumu poligonam Dobeles novada Zebrenes pagastā ir 100 kilometru. Tur no vecā šīfera var atbrīvoties, šķiroties no 200 eiro par tonnu, neiesakaitot PVN. Savukārt sods par šādu piemēslošanu ir krietni bargāks.
"Tātad, fiziskai personai sods ir no 70 līdz 1000 eiro. Savukārt juridiskai personai no 250 – 2800 eiro," skaidro Valsts vides dienesta Vides resursu pārvaldības departamenta Atkritumu pārvaldības daļas direktora vietnieks Atis Treijs.
Lakstīgalu ielā ierodas ne tikai vietējo likumsargu ekipāža, bet arī pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis, kurš piekrīt, ka pārkāpjums ir vairāk nekā nopietns, jo runa ir par bīstamajiem atkritumiem.
Nepilnu 24 stundu laikā policija un pašvaldība sazinās ar piedrazotāju. "Viņš ir apsolījis šīs nedēļas laikā jau šos atkritumus savākt," uzsver Bauskas novada administrācijas Saimnieciskās nodaļas vadītājs Jānis Feldmanis.
Vietvaras pārstāvis arī piebilst, ka nama saimnieks neesot zinājis par šīfera utilizācijas kārtību, tāpēc arī pašvaldība iedzīvotājam esot devusi iespēju. Tikmēr Valsts vides dienesta pārstāvis gan oponē, sakot, ka nezināšana nevienu neatbrīvo no atbildības.
Ar to gan viss nebeidzas. Pārkapējs ar pašvaldību pērn noslēdza līgumu par vietvarai piederošā zemesgabala īri, taču ar nosacījumu, ka nedrīkst tikt liegta pieeja Mēmelei. Tomēr arī šeit konstatēts pārkāpums – vārti izbūvēti, nesaskaņojot to ar pašvaldību. Tagad vārti jādemontē.
Par spīti rupjajam vides pārkāpumam, neatļautā vietā izberot bīstamos atkritumus, kā arī ne mazāk nopietnajam pārkāpumam par neatļauta žoga un vārtu izbūvi, pēc pašvaldības pārstāvja sacītā, vietējais iedzīvotājs izlīdīs no ūdens sausām kājām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
