Stradiņi slimnīcā mirušās sievietes līķi vecākiem atdod nepieņemamā stāvoklī. Ģimene gaida atvainošanos!

Lai Dievs dod zeelastiibu manai briiniskigajai maasicai, kas vienmer bija un bus kaa mana maasa un labaakaa draudzene! Vienmeer buusi muusu sirdiis....xxxx

Kaa tev nav kauna.. Vins nekad nesteidzaas.Vins viniem zvanija laicigi, teica ka brauks..tas bija noorganizeets, bet vinji vel keemojaas un suutiija uz citam nodalam un vietam joka pec, jo uzskatija savu darbu vietu ka joku, kur var kjircinaat cilveeku, kas zaudeejis savu beernu.. Un tad vel lika stundu gaidiit ..un to juus sauciet par steigshanos???? Vinja nomira sestdien 13.augustaa., pazvaniija un brauca naakoshajaa nedeelaa..to veel tu sauksi par steigu? gaidot stundu??
Lai tev dzive iemaaca vairaak redzeet taisniibu, jo man tevis zheel cik naivs tu esi ticot Latvijas iestaadeem un mediciinai..Lai Dievs staav klaat tev, ja kaadreiz slimniicaa buus jaabut ,tad arii taisniibu ieraudziisi.

Jam.......nevaru gan saprast, kur bija tā jāsteidzas, ka tik dikti ātri paglabāt gribējās....tētim gan būtu bijis jāpadomā par citu procesu,ja vien pats nav vainīgs pie savas meitas nogalēšanas....

Un ne tikai Sradini bet arī Austrumu slimnīca izdod ļoti sliktā stāvoklī līķus ,,sanitāri nemaz nepapūlās labi sašūt pec autopsijas ne nomazgāt ,,vienkārši briesmīgi līķi tiek izdoti ,,neviena vadiba nekontrolē kā sanitāri strādā ,,,šausmiga nekārtiba ,,,es zinu ko runāju jo man ir darišana ar līkiem !!!

Tas nav pirmo reizi. 4 gadus atpakaļ nomira mans Tētis un vinam arī tika atstātās barošanas trubas un katetras.Plus tam pa virsu Tētim tika rupji sakot nozagti zobi (protēzes) domājam ka pie personīgajām mantām būs ko adeva bet pārbraucot mājas izskatījām visu un zobu nebija. Un pēc kāda laika dzirdējām ka mans Tētis nav vienīgais kuram zobu protēzes tiek neadotas.Es jau par šo slimnīcu neparko vairs nēesmu pārsteigta jo tik necilvēcīga attieksme pret visu.skumji un ceru ka vīrietis sagaidīs atvainošanos.

Būtībā jau katetrus, caurules, u.c., sākotnēji pēc nāves jāatstāj, īpaši ja paredzēta līķa autopsija, lai redzētu, vai tie bija pareizi vai nepareizi ievietoti. Vai tiks veikta autopsija darbinieki tūlīt pēc nāves arī nevar zināt. Šajā gadījumā autopsija acīmredzot netika veikta. Piederīgo izvēle steigties un redzēt mirušo nesagatavotu, vai paciesties, lai mirušo sakoptu, iezārkotu.

Tie darbinieki, kam jakomunicē ar presi vai iedzivotajiem, tā iemācijušies runāt, kā vajag, ka nenobrinities.Celu policisti bridinājuši pieklājigi,bet cilvēks bijis rupjš vai pat uzbrucis,slimnīcā darits viss, kā vajag,bet pacienti steigušies un nav klausijušies,namu apsaimniekotāji ari darbojas operatīvi un visu, kā vajag,bet cilvēki ir neapzinīgi un neklausās.Vārds pret vārdu, un amatpersonām oficiāli ir taisnība vienmēr, varbūt ar loti dažiem iznēmumiem. Skumji par mūsu dienestu patvaļu.Atceros, pirms dažiem gadiem policijas iecirknī mira jauns puisis, kuru par siku pārkāpumu aizturēja.Kundze, kas runāja ar presi, godigi skatījās acis žurnālistam un teica, ka viņš sēdējis un, nokrītot no krēsla,pats pārsitis kādu no iekšējiem orgāniem.Vai viņa pati, diez, tam ticēja?Tāpat ari šoreiz.Visdziļākā līdzjutība jaunās sievietes gimenei.

Ir vēl trakāki gadījumi, apzog līķim kaulus un samet visus medicīniskos atkritumus uz līķa un pat apģērbu un visas amatpersonas apgalvo ka viss ir labākajā kārtībā.

vai amputētos locekļus arī izdod?

Cilvēka cieņas aizsardzības nozīmīgums ir uzsvērts ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas preambulā, bet ES Pamattiesību hartas 1. pantā norādīts ka “[cilvēka cieņa ir neaizskarama. Tā ir jārespektē un jāaizsargā” (Eiropas Savienības pamatiesību harta. Eiropas savienības oficiālais vēstnesis., 2007/C 303/01)” Cilvēka cieņa ne tikai pieder pie pamatiesībām, tā ir arī pamatiesību faktiskais pamats.” (Paskaidrojumi attiecība uz Pamattiesību hartu. Eiropas Savienības oficiālais vēstnesis, 2007/C 303/02).

Cilvēka cieņas aizsardzība noteikta Satversmes 95. pantā. “No Satversmes normas skaidri izriet, ka valstij un valsts varai konstitūcija uzliek pienākumu aizsargāt cilvēka cieņu un godu, veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu cilvēka cieņu un godu, kā arī aizsargātu šīs vērtības aizskāruma gadījumā. Jāatzīmē, ka minētajā pantā ir ietverta imperatīva pavēle aizsargāt.”(Vildbergs H.J., Messeršmits K., Niedre L., Pilsonis tiesiskā valstī: Vācijas konstitucionālo un administratīvo tiesību pamati. Rīga: LU, 2004,251. lpp.)

Aplūkojot cilvēka cieņas aizsardzības pienākumu dažādu medicīnisku manipulāciju kontekstā, vienmēr tiek norādīts uz cilvēka unikālo vērtību un bīstamību instrumentalizēt cilvēku. Minēto uzsvērusi Vācijas federālā konstitucionālā tiesa (tupmak - VFKT): “ Valsts pārkāpj cilvēka cieņas tiesības, ja tā izturas pret cilvēku kā pret lietu (objektu). Tas ir pretrunā cilvēka cieņai, padarīt personas līdzīgas objektiem valstī vai valsts objektiem.” (Klein E Human dignity in German Law no grām.: The Concept of Human Dignity in Human Rights Discource. Eds. Kretzmer D. and Klein E., Kluwer Law International, 2002.,p.150 pēc BVerfGE 27, 1, 6, (1969) un BVerfGE 45,187,227 (1997))

Miruša cilvēka aizsardzības likuma 1. pantā tiek prezumēts, ka ir iespējama nelikumīga darbība un necienīga rīcība, tādēļ likums paredz to novērst. VFKT precīzi ir izskaidrojusi cilvēka cieņas aizsardzības nepieciešamību pēc nāves. VFKT, tā sauktajā Mefisto lietā, lemjot par miruša cilvēka cieņas aizsardzību secinājusi: “Ar konstitūcijā noteikto cilvēka cieņas neaizskaramību, kas ir visu pamattiesību pamatā, nebūtu savienojami, ja cilvēkam, kuram pienākas cieņa saskaņā ar viņa personīgo esamību, arī pēc nāves tiktu atņemta vispārēja cieņa vai viņš varētu tikt pazemots.[..] Visai valsts varai uzliktais pienākums garantēt aizsardzību pret uzbrukumiem cilvēka cieņai nebeidzas ar cilvēka nāvi.”. (Vildbergs H.J., Messeršmits K., Niedre L., Pilsonis tiesiskā valstī: Vācijas konstitucionālo un administratīvo tiesību pamati. Rīga: LU, 2004,251. lpp. Citēts pec: BVerfGE 30,173.)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsartdzības konvencijas 8. pantā garantētās tiesības uz privātās dzīves aizsardzību ietver vairākus aspektus, kas saistīti ar miruša cilvēka aizsardzību. Pirmkārt, tās ir tiesības dzīves laikā noteikt rīcību ar ķermeni pēc nāves, bet speciālajos tiesību aktos, piemēram, apbedīšanas likumos, ir pieļaujams noteikt šo tiesību ierobežojumu. Otrkārt, mirušā tuvinieku privātās dzīves tiesības ietver arī rīcību ar miruša tuvinieka ķermeni, tiesības apbedīt mirušo un tiesības uz mirušā kapavietas aizsardzību. Gadījumos, ja rīcībai ar mirušo nav tiesiska pamata, tā nodara tuvinieku privātās dzīves aizskārumu un rada tuviniekiem ciešanas. Treškārt, vērtējot mirušā tuvinieku prasījumus, Eiropas cilvēktiesību tiesa ir lēmusi arī par mirušā intresēm un intrešu ievērošanu.

Izsaku visdziļāko līdzjūtību!