"Tad man jāizbeidz darbība!" Atbalsts par laikapstākļu postu netaisnīgs, uzskata lauksaimnieks Latgalē
Lauksaimnieks Pāvels Latgalē, Preiļu novadā, savos un nomātos 68 ha zemes audzē graudaugus un rapsi. Nozarē darbojas ap 40 gadu, bet nu saimniekot ir pavisam grūti, raidījumam sūrojās Pāvels. Vaininieks, pret kuru Pāvels ir bezspēcīgs, ir daba ar tās untumiem: pērn piedzīvoto lauksaimniecībai nelabvēlīgo laikapstākļu un stihiju dēļ zaudēta liela daļa ražas.
Gribu strādāt, izdzīvot, bet strādāt par velti, paši zināt, nav jēgas. Ziemāji neizauga, vasaras kvieši karstumā izdega. Pēc tam lietus bija tāds, ka, kad atbraucu pļaut, nebija ko pļaut. Visas vārpas aplauztas.
Zaudētās ražas, līdz ar to arī negūto ienākumu ienākumu dēļ Pāvels nespēj norēķināties ar zemju iznomātājiem un izpildīt saistības pret graudu iepircējiem. Iedzīvojies padsmit tūkstošu eiro parādos, aplēsis Pāvels.
Pāvels vērsās Lauku atbalsts dienestā (LAD), cerot saņemt kompensāciju par dabas nodarītajiem zaudējumiem, bet palika bešā.
LAD teica, ka zemniekiem, kuri nodarbojas ar graudiem, nesaņems kompensāciju. Teica, ka saņems tikai tie, kuri nodarbojas ar lopkopību, barības audzēšanu lopiem. Padomājiet – vai tas ir godīgi?! Tad man atliek pārdot tehniku un izbeigt darbību! Citas izejas nav! Visiem tāda problēma, ne man vienam.
Aizvadītais gads bija ļoti skarbas, nežēlīgas pieredzes gads, laikapstākļu pāridarījumus lauksaimniekiem raksturoja Juris Lazdiņš, lauksaimniekus pārstāvošās biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs.
Mums bija garas, plašas diskusijas ar valdību, bet līdzfinansējumu [kompensācijām] neatrada budžetā. Līdz ar to vajadzēja sadalīt no Eiropas piešķirto finansējumu. Tas tika sadalīts. Nenoliedzami, ka tas ir ļoti mazs. Ja kopumā rēķinām, lauksaimniecības nozarē zaudējumi bija mērāmi vairākos simtos miljonu eiro. Cerēt uz valsts atbalstu kompensācijām nevajag, nebūs.
LAD informēja, ka valsts izdalījusi Eiropas Savienības piešķirtos nepilnus septiņus miljonus eiro (ārkārtas atbalstu) starp augļkopjiem, kuriem pērnā gada jūnija sākumā izsala augļkoki un ogulāji, un lopkopjiem, kuriem bija grūtības sarūpēt barību lopiem un bija kritums ieņēmumos, kā dēļ nācās samazināt ganāmpulku. Tāpat pēc krusas stihijas rudenī atvēlēti četri miljoni eiro siltumnīcu remontam, atjaunošanai.
LAD apstiprināja, ka graudaudzētājiem nav paredzēts atbalsts.
Gan Zemkopības ministrija, gan "Zemnieku saeima" aicina graudkopjus apdrošināt sējumus, jo valsts pēc katrām spēcīgākām lietavām nespēs kompensēt skādi. Kompensējot pusi polises izmaksu, valsts nāk talkā tiem, kuri apdrošina sējumus.
Vairāk uzzini sižetā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
