Zemes līdzīpašniece un daudzdzīvokļu nama iedzīvotāja Inese norāda, ka apritējis jau gads, kopš nama iedzīvotāji cīnās ar Rīgas domi par iespēju savu privātīpašumu iežogot.
Problēma ir pašā saknē, ka, projektējot vienu objektu, netiek izanalizēta ietekme uz apkārtni un kādas būs sekas. Visinteresantāk ir lasīt populāros žurnālos arhitektu padomus, kā pareizi plānot pagalmus un celiņus, bet pilsētvidē šīs arhitektu zinības nez kādēļ netiek liktas lietā. Un pēcāk varam pukoties par izbradātiem zālieniem un ziloņu takām, nekas nemainīsies, kamēr būvprojekti netiks vētīti plašākā kontekstā. Žogs pilsētas daudzdzīvokļu namu apbūvē arī nav labs risinājums -jebkuram tādam žogam apkārt atkal tiek iemītas jaunas takas vai žogs vienkārši tiek lauzts. Loģiskāk būtu iedzīvotājiem kopīgi ar arhitektu apsēsties pie viena galda, novērtēt celiņu un taku reālo situāciju un sadalīt neizbradātos pagalma laukumus funkcionālās zonās - kur iekārtot apstādījumus, kur iežogot rotaļlaukumiņu vai nodalīt atpūtas stūrīti. Garāmgājēji turpinās iet iemītās takas (tās var legalizēt un uzklāt atbilstošu segumu), bet pārējiem māju iedzīvotājiem būs estētiskāka dzīves vide.
Vārds
21.05.2020 08:19
Tiešām izdomāta problēma, iestāda krūmus un miers. Vienīgi tad krūmos musors krāsies.
S
13.05.2020 08:05
Ja káds ir sácis staigát, izbradás visus stádíjumus, tas fakts.Lasot redzams, ka galvená probléma ir ne jau gájéji, bet búvvaldes birokrátiská attieksme, tie gadiem tálák par saviem papíriem ne redz, ne dzird, tikai atrakstás. Un kas ir tádi 'nieka' iedzívotáji, ja pircéji Akropolé miljonus atstáj, lai brien, kur érták.
Liene
13.05.2020 07:28
Nu tak sastādat dekoratīvos krūmus, bet žogs vai ne, ceļu slēgt diez vai ļaus. Krūmi gan pasargās no brišanas cauri zālājiem. Līdz ar to, cilvēki varbūt arī izvēlēsies iet apkārt.
Ziņot par komentāru