Legionella ir baktērija, kas dzīvo ūdenī, bet visbiežāk tās dzīvo bioplēvē.
Tie ir tādi puņķi, tāda gļotaina masa. Iedomājieties, ka jūs atstājat uz galda krūzi ar ūdeni uz vairākām dienām. Tad izlejat to ūdeni ārā, tur būs tāda gļotaina masa gar [krūzes] malām, – tā ir bioplēve. To bioplēvi veido dažnedažādi mikroorganismi, tajā skaitā amēbas. Lūk, šo amēbu vēderos dzīvo legionellas.
Citiem vārdiem sakot, tvertnēs un arī cauruļvadu sistēmās, kur ūdens mēdz būt stāvošs, tur uz urrā veidojas legionellas. "BIOR" pārstāve gan uzreiz mierina, ka saslimt ar legionellām, gluži vienkārši izdzerot ūdeni, nevar.
Saslimšanas risks palielinās, ja legionellas ieelpojam. Legionellas uzglūn automazgātuvēs, zāles laistīšanas sistēmās, ūdens dzesēšanas un kondicionēšanas sistēmās. Mājas apstākļos lielākā bīstamība ir un paliek vannasistabā.
Legionellas izraisa divas saslimšanas. Pirmā – gripai līdzīga viegla slimība, kas pati pāriet pēc 3-5 dienām. Sliktā ziņa esot, ka ar to saslimst gandrīz visi, kuri legionellas ir ieelpojuši. "Bieži vien, kad mēs sakām, ka esam saaukstējušies, patiesībā, esam ieguvuši slimību, ko sauc par Pontiaka drudzi," turpina Valciņa.
Savukārt otra slimība – dzīvību apdraudošāka – ir tā dēvētā Leģionāru slimība jeb legioneloze.
Leģionāru slimība ir plaušu karsonis, ko, ja neārstē, tad visbiežāk beidzas ļoti, ļoti, slikti.
2020.gadā fiksēti 27 legionelozes gadījumu, no kuriem viens ar letālu iznākumu. Nākamajā gadā gadījumu skaits dubultojās, bet mirušo personu skaits – pat trīskāršojās. Šogad līdz 1.decembrim jau fiksēti 58 gadījumu, no kuriem 11 izrādījušies liktenīgi, to apliecina Slimību profilakses un kontroles centrs.
Riskam galvenokārt pakļauti daudzdzīvokļu dzīvojamo namu iemītnieki. Potenciālā aina kļūst vēl drūmāka, ja ar apsaimniekotāja gādību tiek pieņemts lēmums par energotaupību, tāpēc karstā ūdens temperatūras samazināšana mājas ūdensapgādes sistēmā ir nopietni jāizvērtē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
