"Neziņa un panika!" Senioriem paliekot bez ģimenes ārsta Jēkabpilī, cita meklējumi – murgs un ciešanas
Jēkabpilieti, seniori Valiju, kuru nomoka dažādas veselības problēmas, pārņēmis izmisums pēc tam, kad ģimenes ārste izbeigusi profesionālo darbību, jo izrādījās, ka jauna ģimenes daktera atrašana ir teju neiespējamā misija. Izmisumā bijuši ļoti daudzi jēkabpilieši, sacīja Valija.
75 gadus vecā jēkabpiliete Valija par to, ka ģimenes ārste likvidē praksi, uzzināja šoruden.
Viņai bija ļoti daudz pacientu, arī es, mans vīrs, divi bērni. Sākām meklēt [citu ģimenes ārstu]. Izrādījās, ka mūsu poliklīnikā ģimenes ārsti pārsvarā ir pensijas vecumā. Viņi neņem, viņiem ir pilna slodze. Redzēju ļoti daudz izmisušu cilvēku. Kāds raudāja, citi lamājās par šo situāciju. Nekādas informācijas, kā rīkoties, nebija. Bijām neziņā un panikā! Es sapratu, ka neatradīšu [ģimenes ārstu], jo visur pilnas slodzes, ārstu ir ļoti maz!
Palikušo bez ģimenes ārsta ļoti daudz, veselības kaites brēktin brēc pēc ārstēšanas. Valija uzskata, ka gadījumos, kad visdažādāko iemeslu dēļ ģimenes ārsts beidz darba gaitas, pārreģistrācijai pie citiem būtu jānotiek automātiski vai atbildīgajiem būtu jāsniedz informāciju, kā "nesāpīgāk" atrast citu ģimenes dakteri. Tā kā tik nepieciešamās informācijas nebija, Valija sazinājās ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), kas uzrauga ģimenes ārstu, kas slēguši līgumu ar valsti, darbu.
Sazinājos ar NVD, kur pateica, lai meklēju. Kāpēc man manos 75 gados pašai jāiet, jāmeklē, jālūdzas, saliekot rociņas? Viņi, [NVD] pārstāvji, paši bija apjukuši vai sajukuši. Nezināja, ko darīt. Kad prasu ārstiem, viņi paaugstina balsi, vicina rokas un saka "ko jūs te nākat, man prakse ir pilna, nevienu neņemšu, uz redzēšanos!".
NVD pārstāve Evija Štālberga raidījumam stāstīja, ka pacients ir tiesīgs primāri saņemt pakalpojumu no teritoriālā ģimenes ārsta, proti, no daktera, kas strādā iedzīvotāja deklarētās dzīvesvietas teritorijā.
Pēc Ministru kabineta noteikumiem, šos pacientus ir jāreģistrē pie sevis, jo viņi ir teritoriālie pacienti.
Teorija galīgi neīstenojas dzīvē, jo nedz teritoriālie, nedz citi ģimenes ārsti Jēkabpilī nevēlas reģistrēt daudzos bez daktera palikušos, sacīja seniore Valija.
Līgumu ar valsti noslēguši vairāk nekā 1200 ģimenes ārstu, no tiem ļoti liela daļa (457) ir 64 vai vairāk gadus veci. Dakteri dodas pensijā vai pārtrauc profesionālo darbību citu iemeslu dēļ, un, ja Rīgā vietā nāk citi ģimenes ārsti, ar ģimenes dakteru piesaisti reģionos ir krietni sarežģītāk, atzina NVD.
Liela daļa ģimenes ārstu ir pārslogoti un izdeguši, tāpēc nereti nākas atteikt tiem, kuri lūdz pēc reģistrācijas, stāstīja ģimenes ārste un Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.
Iet prom gados vecāki ārsti, bet tagad diemžēl ir tā, ka jaunie ārsti, uzsākot darbu, nostrādā vairākus gadus un saprot, ka tas darbs paņem tik daudz, ka nepaliek laika nekam citam. Ir kolēģi, kuri nereģistrē pie sevis vairāk nekā 1500 pacientu. Pašlaik slodze uz vienu ārstu tiek rēķināta kā 1800 pacientu. Pēc pētījumiem pasaulē un apjoma, ko cilvēks var izdarīt, iesakām rēķināt slodzi uz 1500 pacientu. Latvijā primāro aprūpi vajadzētu rēķināt, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, lai vienam ārstam būtu 1500 pacientu. Tas nozīmē, ka būtu jāveido papildu prakses. Nauda, ko tam iztērētu, ir salīdzinoši ļoti maza, ņemot vērā, cik tiek tērēts neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, ja pacients nav saņēmis palīdzību laikus, kā arī viņa ārstēšanai slimnīcā. Jāpanāk, lai slodze ir izlīdzināta. Ja ir virs 2000 pacientu, ārsts pat ar vienu vai divām medmāsām netiek ar darbu galā.
Veselības ministrijā stāstīja, ka, lai risinātu cilvēkresursu problemātiku ģimenes medicīnā, valsts aizvien vairāk topošajiem ārstiem finansē apmācību. Tāpat jau vairākus gadus pēc kārtas palielināts atalgojums, sacīja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Ja runājam tieši par reģioniem, jau vairākus gadus ir Eiropas Sociālā fonda atbalsts, atbalsta programma, kuru īstenu, lai darbam reģionos, piedāvājot bonusus, piesaistītu ārstus, ārstu palīgus un citu medicīnas personālu. Ir arī programma tieši ģimenes ārstiem, lai sekmētu paaudžu nomaiņu. Protams, daudz atkarīgs arī no pašvaldību atbalsta. Ir pašvaldības, kuras piedāvā ārstiem dienesta dzīvojamās telpas, palīdz iekārtot darba vidi.
Pēc jēkabpilietes Valijas un citu bez ģimenes daktera palikušo izmisīgas uzstājības daudzi pacienti Jēkabpilī bez ģimenes ārsta nepaliks – NVD, iesaistoties arī pašvaldībai, piemeklējis citu dakteri, kurš nupat uzsācis pastāvīgas darba gaitas.
Ja ir grūtības atrast ģimenes ārstu, iedzīvotāji aicināti vērsties NVD, zvanot pa bezmaksas informatīvo tālruni 80001234.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
