Latvijas Hidroekoloģijas institūtā tiek pētīti gan Latvijas upēs, gan ezeros, gan Baltijas jūrā iegūtie paraugi. Tāpat institūta darbinieki paraugus ievāc arī ārpus Latvijas. Ar mikroskopa palīdzību ūdens virskārtā atrastās daļiņas var ļoti labi saskatīt.
Doktora grāda kandidāte Marta Barone Latvijā pirmā sāka pētīt mikroplastmasas apjomus mūsu ūdenstilpēs. Jau četrus gadus tiek veikts mikroplastmasas monitorings, lielākais līdz šim atrastais piesārņojums ir 28 plastmasas daļiņa uz 1 kubikmetru ūdens. Kā stāsta Barone, salīdzinot ar Āzijas valstīm, tas nebūt nav daudz, tomēr plastmasai dabā vispār nevajadzētu būt.
Marta Barone
Latvijas Hidroekoloģijas institūta zinātniskā asistente
Ezeros mikroplastmasa ir mazāk. Upes darbojas kā ceļš, kas plastmasu no iekšzemes nogādā jūrā, kur tā uzkrājas, koncentrējas. Ir divu veidu mikroplastmasa. Viena rodas vidē, kad lielākas plastmasas daļiņas dažādu faktoru ietekmē sadrūp mazākās daļiņās, veidojot mikroplastmasu. Otrs variants ir, kad plastmasa nonāk vidē jau mikroskopiskā izmērā.
Šajā nedēļas nogalē norisināsies Pasaules talka, kuras laikā Latvijas iedzīvotāji aicināti talkot tieši jūras piekrastē. Šim aicinājumam atsaukušies arī bankas "Luminor" darbinieki.
Kerli Vares
"Luminor" bankas vadītāja Latvijā
Mums kā uzņēmumam, kas darbojas Baltijas valstīs, svarīgi, lai klientiem un darbiniekiem būtu laba vide, kur dzīvot. Diemžēl dati liecina, ka Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē. Mums visiem jārūpējas, lai būtu labāk. Skatoties uz darbiniekiem, redzu, ka aizvien svarīgāk sabiedrībai ir noskaidrot uzņēmuma vērtības, tajā skaitā par vidi.
Bankas vadītāja ar kolēģiem talkos piekrastē no Garciema līdz Vecāķiem.
Mājaslapā "talkas.lv" var iepazīties ar citu atzīmētām piesārņotām vietām, kā arī pievienot paša atrasto.
