Uztura bagātinātāju izplatītāji zvana un piedāvā izmēģināt bezmaksas zivju eļļu, vēlāk "piestāda" rēķinu!
Daudzi Latvijas iedzīvotāji saņēmuši zvanus no kādas kompānijas, kas piedāvā cilvēkiem bez maksas izmēģināt uztura bagātinātāju – zivju eļļu. Bet, kā jau pierasts, par brīvu ir tikai siers peļu slazdā. Pēc skatītājas teiktā, ja piekritīsi pamēģināt kapsulas, tiks atsūtīti divi iepakojumi, viens – bezmaksas, otrs – ar pievienotu rēķinu!
Raidījuma Bez Tabu skatītāja Kristīne sadaļā Sūdzību dēlis raksta: "Sveicināti. Pirms kāda laika man zvanīja no Norvēģijas un piedāvāja Omegamarine forte+kapsulas. Lieta tāda, ka viņi piedāvāja pirmo bez maksas. Lai viņi ātrāk "atšūtos" no manis, piekritu.
Viņi vēl teica, ka pēc kāda laika zvanīs, vai piekrītu no viņiem iegādāties. Zvanījuši viņi nav, un atsūta vēl vienu paku ar rēķinu. Klāt rakstot, ka priecājas, ka esmu piekritusi turpināt lietot. Sanāk tā, ka viņi man uzspiež tās iegādāties, vai tā drīkst?"
Rēķins – teju trīsdesmit eiro. Patērētāju tiesību aizsardzības centrā par šo kompāniju sūdzības nav saņemtas, bet redzeslokā nonākusi vēstule, kas sūtīta vairākiem cilvēkiem, arī piedāvājot izmēģināt produktu.
Izvērtējot vēstuli, nav saskatīti acīmredzami pārkāpumi. Prakse kaut ko piedāvāt bez maksas nav aizliegta, bet jābūt skaidri saprotamiem noteikumiem, lai nerastos pārpratumi.
Patērētāju tiesību aizstāvji iesaka ne tikai sūtīt saņemto paciņu atpakaļ, bet arī uzrakstīt atteikuma vēstuli.
Natural pharmaceuticals pārstāvji vēlāk paskaidroja, ka klientiem telefonsarunā tiekot izskaidrots, ka gadījumā, ja viņi nevēlas iegādāties zivju eļļu, noteiktā laika termiņā tas esot jādara zināms kompānijai.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Uztura bagātinātāju reklāmās parasti dzirdams, ka pirms to lietošanas noteikti nepieciešams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, jautājums, kā zināt, kas atrodas telefona klausules otrā galā?
Pēc ārstu biedrības prezidenta Pētera Apiņa domām, cilvēkiem uztura bagātinātāji vispār nav nepieciešami, un Latvijā tā ir ļoti nekontrolēta sfēra. Problēma tāda, ka, pretēji zālēm, uztura bagātinātāji tiekot pielīdzināti pārtikas produktiem.
Farmācijas doktore Līga Krīgere vērš uzmanību uz to, ka aptiekas vai specializētos veikalus, kuros tiek tirgoti uztura bagātinātāji, ir iespējams pārbaudīt un kontrolēt, bet to nevar izdarīt ar kompānijām, kuras tirgo produktus telefoniski. Tāpat ir noteikti kritēriji attiecībā uz personām, kuras tirgo uztura bagātinātājus.
Eiropas Savienībā nav noteiktas prasības, lai uztura bagātinātājiem būtu labas ražošanas prakses pierādījums – GMP sertifikāts. Amerikā šāds sertifikāts ir obligāts arī uztura bagātinātājiem. Tomēr daži ražotāji pēc pašu vēlēšanās šo sertifikātu ir saņēmuši, un tas tiek norādīts uz iepakojuma.
