Tas bija 30.decembris. Aizgāju uz darbu, palika slikti un uznāca ģībonis, izsaucām ātro palīdzību. Aizveda mani uz slimnīcu, un izmeklējumus veica visu dienu.
Ņemot vērā, ka slimnīcas ārsti pacientei skaidri un gaiši esot pateikuši, ka papildu ārstēšana nebūs, tikai veselības novērošana, Gunita apsver ideju doties mājās pēc darbinieku atļaujas.
Vakarā mani izlaida no slimnīcas. Ejot prom no slimnīcas, pārjautāju-vai tas ir viss. Es vairāk uztraucos par to, ka man nepastāstīja, kādi riski mani sagaida, ja es pametīšu slimnīcu tajā pašā dienā.
Izrādās, pat esot godīgam nodokļu maksātājam, neatliekamā medicīniskā palīdzība ne vienmēr ir bez maksas. Pārsteigumu pastkastītē vairāku tūkstošu apmērā var saņemt arī pat pēc nedēļas!
6.janvārī es saņēmu summu par ārstēšanos- 2356, 69. Februārī biju slimnīcā, lai apvaicātos, vai summu var sadalīt pa vairākiem mēnešiem. Slimnīcas vadība man nāca pretim un atļāva maksājumu dalīt.
Prāvās naudas izmaksas sastāda tajā dienā veiktās procedūras. Tā kā ārstniecības iestāde rēķinu izraksta tikai darba dienās-tā iemesla dēļ tas pacientei savlaicīgi netika izsniegts!
Iespējams, ka pacientei vairāk vajadzēja ieklausīties ārstā un turpināt ārstēšanos slimnīcā vismaz vienu dienu. Tas būtu atrisinājis situāciju, un tāds rēķins nebūtu izveidojies.
Ārstu pieredzē šāds gadījums ir pirmo reizi, bet slimnīcas vadība paliek pie sava- rēķinu liekot apmaksāt jebkurā variantā!
Ja pacients pretēji ārstniecības personas norādījumiem, stacionāro ārstniecības iestādi atstāj pirmajā dienā, tas nozīmē, ka arī slimnīcai Nacionālais Veselības dienests šos pakalpojumus neapmaksā. Šajā gadījumā arī minētā pacientes apdrošināšana šos pakalpojumus nesedza. Tie skaitās stacionārie maksas pakalpojumi.
Pacientam, saņemot veselības aprūpes pakalpojumu, pirms līguma parakstīšanas noteikti jāiepazīstas ar līguma saturu un jāuzdod jautājumi, ja kaut kas nav skaidrs, galvenokārt vajag vērsties pie pašas medicīnas iestādes.
Nacionālajā veselības dienestā un Veselības inspekcijā vairākkārt uzsver, ka starp pacientu un medicīnas iestādi šādās situācijās ir jābūt nevainojamai komunikācijai, taču šoreiz tā izpalika!
Ja šajā gadījumā pacients nav saņēmis informāciju par saņemtā pakalpojuma apmaksas kārtību, tad, iespējams, ir pārkāptas pacienta tiesības attiecībā uz informācijas saņemšanu, bet, lai izvērtētu un konstatētu, vai ir noticis pacienta tiesību aizskārums, personai ir jāvēršas Veselības inspekcijā ar iesniegumu, kur tad mēs tālāk vērtēsim, kas ir noticis.
Kaut arī nezināšana neatbrīvo no atbildības, Veselības inspekcijā šo pieļauj kā komunikācijas kļūdu iestādē. Tomēr vēl nekas nav zaudēts, Gunitai vēl ir iespēja ar atbildīgo institūciju palīdzību detalizētāk pārskatīt šo gadījumu!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
