Pirmklasniece saplēš skolas piešķirto planšeti; par remontu pieprasa summu, kas pārsniedz ierīces vērtību
Lai varētu vīrusa izplatības laikā turpināt mācības no mājām, skola piešķīrusi pirmklasniecei "Lenovo" planšetdatoru, taču nejauši sanācis to saplēst. Planšete izmantota aptuveni divus mēnešus, taču tad Ilze pamanījusi, ka uz ekrāna radusies plaisa. Zane skaidro, ka sākumā domājusi, ka plaisa patiesībā ir netīrums, taču izrādījies, ka tā vis nav. Meitene neatceras, kā tā radusies.
Ilze nogādājusi ierīci skolā, taču, atgriežoties mājās, pienācis zvans. Skolas pārstāve paziņojusi, ka planšete jāsalabo un jāatdod tieši tāda, kāda tā bijusi sākumā. Lai noskaidrotu, kur to iespējams izdarīt, skolas darbinieki sazinājušies ar kādu remontdarbnīcu, taču tur nosauktā summa par remontdarbiem sasniegusi 160 eiro. Ilze nobrīnījusies, jo dokumentā par planšetes saņemšanu rakstīts, ka tās vērtība ir 120 eiro. Paskaidrojot, ka tā, viņasprāt, ir pārāk liela summa, darbiniece esot sākusi draudēt.
"Viņi teica, ja es nenodošot planšeti kārtībā, direktore sniegšot iesniegumu vai vērsīšoties policijā. Viens no teikumiem bija: "Ja Jūs nemākat nosargāt mantas, tad nevajadzēja arī ņemt. Vajag būt atbildīgam par to, ko paņēmāt!" Es saku, ka tas jau nebija tīšam. Es ļoti labi saprotu… Un tā summa arī nav maza summa – 160 eiro, lai sataisītu planšeti. Es ļoti labi saprotu. Tad viņa teica, ka viņa kaut ko noskaidrošot, tad pārzvanīšot, bet tā arī nav man zvanījusi."
Rīgas Andreja Pumpura 11. pamatskolas direktore Renāte Lindegan noliedz, ka būtu izteikusies par iespēju vērsties policijā un noprot, ka radies pārpratums. Direktore atgādina, ka vecāki, saņemot ierīces, parakstījušies, ka to neatgriezeniskas sabojāšanas gadījumā neuzmanības dēļ segs zaudējumus. Un šis noteikums esot jāievēro.
"Mēs teicām mammai, ka ir jāizdomā, kā to planšeti varētu vai nu saremontēt vai līdzvērtīgu, skolai kādu citu vietā. Bet pieļauju domu, ka, ja departaments mums atbildēs, ka drīkstam, piemēram, norakstīt, jo planšete ir ņemta bilanses uzskaitē, tātad tas nav tik vienkārši, tur ir procedūra un vajadzīgs laiks, lai to sakārtotu, un tad, kad mēs noskaidrosim, ko mēs šajā situācija drīkstam darīt, mēs tālāk rīkosimies."
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) skaidro, ka ārkārtējās situācijas sākumā veikta aptauja un noskaidrots, ka aptuveni 5000 bērniem Latvijā nav pieejamas viedierīces mācībām no mājām. Tās ar atbalstītāju palīdzību sagādātas un nodotas lietošanai pašvaldībām. IZM pārstāve Evita Diure skaidro, ka situācija jārisina, skolai un vecākiem savstarpēji komunicējot un mēģinot atrast vispiemērotāko veidu, kā salabot planšeti. Ja tā izsniegta ar noteikumu, ka tās bojājumu gadījumā vecākiem jāuzņemas atbildība, tad noteikums jāievēro, jo paši bērni par ierīci uzņemties materiālo atbildību nevar. Direktore iesaka Ilzei interesēties par lētākiem remontdarbnīcu pakalpojumiem un aicina uz tikšanos klātienē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
