Ar jaudīgu stāvdrāzi smagā "pālī" neatļauti brauc pa velojoslu un ietriecas kokā; policija vaino citu – autovadītāju
Pēc ceļu satiksmes negadījuma uz velojoslas, kurā iesaistīta automašīna un divriteņu elektriskais braucamrīks, policija ierosinājusi kriminālprocesu, par grēkāzi pataisot autovadītāju, lai gan otrs negadījumā iesaistītais transportlīdzeklis nemaz nedrīkstēja braukt pa velojoslu, turklāt tā vadītājs bija smagā alkohola reibumā. Automašīnas vadītājs, kuram tagad jāstājas tiesas priekšā, ir šokā par policijas darbu.
"Bez Tabu" redakcijā vērsās Rūdolfs, kurš 2023. gada septembrī, braucot ar automašīnu, iekļuva ceļu satiksmes negadījumā: Rīgā, nogriežoties no Brīvības gatves uz Bajāru ielu, uz velojoslas "sastapās" ar divriteņu elektrobraucamrīku. Rūdolfs stāstīja, ka pirms sadursmes praktiski jau bija apstājies, savukārt otrs braucamrīks "nesās kā negudrs"; iespējams, nesavaldīja savu divriteņu rumaku, aizķēra vien automašīnas numurzīmes rāmi un ietriecās kokā.
Vedu bērnu uz dārziņu. Griezos pa labi. Zinu, ka tur [pa velojoslu] braukā riteņi, elektroskrejriteņi un vēl visādi. Palaižot visus garām, lēnām ripoju, faktiski jau apstājos un skatījos, kur noparkoties, kad gar auto priekšu "aizlidoja" kaut kas tumšs, atsitās pret koku. Sapratu, ka cilvēks trāpīja kokā, nokrita un guļ. Izskatījās slikti, izsaucu mediķus un policiju.
Kokā "finišējušais" pēc brīža nāca pie samaņas un pats atzina, ka viņa elektrobraucamrīks spējīgs ieskrieties virs 50 km/h, raidījumam sacīja Rūdolfs. Saziņā ar pazīstamu cilvēku, liecinieku, Rūdolfs noskaidroja no viņa, ka kādu laiku iepriekš šis pats divriteņu braucamrīks neadekvātā ātrumā arī viņam "panesās" garām. Saraksti ar liecinieku Rūdolfs uzrādīja "Bez Tabu".
Likumsargi notikuma vietā nodefinēja divriteņu baucamo par elektroskrejriteni un pauda, ka, visdrīzāk, automašīnas vadītājs ir vainīgs notikušajā, jo nedeva ceļu otra braucamrīka vadītājam, kurš bija uz velojoslas, teica Rūdolfs.
Tā kā kokā iebraukušais guva traumas, tika ierosināts kriminālprocess. Izmeklējot notikušo, Valsts policija nemainīgi sauca braucamo par elektroskrejriteni un secināja, ka Rūdolfs neesot devis ceļu mazāk aizsargātam transportlīdzeklim. Viņam būs jāstājas tiesas priekšā. Rūdolfs ir ļoti nepatīkami pārsteigts par likumsargu darbu.
Brauca smagā reibumā, turklāt pa velojoslu, kur šādam braucamajam nav vietas
Divriteņu transportlīdzekļa vadītājs savā liecībā norādīja, ka pirms avarēšanas traucās ar 30 km/h. Rūdolfs, noskaidrojot, ar kādu elektrostāvdrāzi otrs negadījumā iesaistītais brauca, atrada konkrētā braucamrīka ražotāja aprakstu, kurā pausts, ka tas spējīgs attīstīt vēl iespaidīgāku ātrumu: virs 50 km/h. Tāpat lietas materiālos figurē medicīnas iestādes, kurā pēc negadījuma nogādāja cietušo, dokuments. Tajā melns uz balta rakstīts, ka šim divriteņu transportlīdzeļa vadītājam asinīs konstatēts smags – 1,74, promiļu – alkohola reibums.
Par grēkāzi no policijas puses pasludinātais Rūdolfs ir drošas braukšanas eksperts. Ironiskā kārtā, sadarbojoties ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, viņš organizē drošas braukšanas apmācību tieši ar elektroskrejriteņiem. Normatīvi paredz, ka, ja braucamrīks spējīgs ieskrieties virs 25 km/h, tas nedrīkst braukt pa velojoslu, kur nu vēl alkohola reibumā, uzsvēra Rūdolfs. Tāpat, ja braucamrīks spēj sasniegt ātrumu, kas pārsniedz 25 km/h likums, to nedefinē kā elektroskrejriteni un to kā tādu nevar reģistrēt.
Līdzīgās domās par konkrēto divriteņu agregātu ir satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis. Viņš norādīja, ka visi braucamie, kas spējīgi ieskrieties ātrāk par 25 km/h, ietilpst mopēda kategorijā. Savukārt tie, kas spēj braukt ātrāk par 45 km/h, ir piederīgi motociklu kategorijai. Šāds braucamrīks nu nekādi nedrīkst braukt pa velojoslu, kur nu vēl alkohola reibumā, pauda Irbītis. Lai ar tik jaudīgu stāvdrāzi piedalītos satiksmē, tas jāaprīko ar nepieciešamajiem gaismekļiem, jāreģistrē, jāiegādājas OCTA apdrošināšana, sacīja satiksmes drošības eksperts, Irbītis, norādot, ka, izpildot šīs un citas prasības, tas drīkstētu braukt pa brauktuvi, bet ne velojoslu. Irbītis gan norādīja, ka pagaidām, kamēr nav sakārtota likumvide, diezin vai jaudīgos stāvdrāžus ļaus reģistrēt kā mopēdus vai motociklus.
Policija, iespējams, ignorējusi stāvrāža vadītāja rīcību
Lai gan Rūdolfs pats atradis informāciju par konkrētā divriteņu transportlīdzekļa tehnisko specifikāciju, lūdzis likumsargiem braucamo inspicēt, un oficiāli pārdefinēt vairs ne par elektroskrejriteni, jo tas, pēc viņa domām, tāds nav un nedrīkst braukt pa velojoslu. Oficiāli komunicējot ar Valsts policiju, šis lūgums nav sadzirdēts, raidījumam sacīja Rūdolfs.
Aizsūtīju pieprasījumu veikt maksimālā ātruma pārbaudi. Es pat esmu atradis, kur to Latvijā var izdarīt, ja policija pati nav spējīga atrast. Nekas netiek darīts!
Rūdolfs neizpratnē ir arī par to, kāpēc netiek ņemts vērā fakts, ka otra transportlīdzekļa vadītājs bija alkohola reibumā, un viņa paša liecinātais, ka brauca ar 30 km/h, kas ir nepieļaujams ātrums uz velojoslas. Pieprasījis Valsts policijai arī noteikt otra transporlīdzekļa ātrumu pirms negadījuma.
Lietā figurē Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperta atzinums. Tajā lasāmā informācija liecina, ka policija nav izņēmusi braucamrīku kā pierādījumu. Eksperts dokumentā atzīmējis, ka nekā par divriteņu braucamo nezina, un arī to sauc par elektroskrejriteni, jo tā to nodēvējusi (iespējams, kļūdaini) Valsts policija. Tāpat eksperts nav spējis noteikt transportlīdzekļa ātrumu pirms negadījuma, jo, kā norādīts atzinumā, pēc ietriekšanās kokā divriteņu braucamrīka "stāvoklis ir izmainīts", "sadursmes pēdas uz elektroskrejriteņa [policistu iesniegtajos] fotoattēlos nav redzamas", kā arī "ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā nav norādītas un fotoattēlos nav redzamas pēdas uz brauktuves" un "nav datu par elektroskrejriteņa un tā vadītāja atrašanās vietu uzreiz pēc uzbraukuma". Īsāk sakot, policistu darbs notikuma vietā, iespējams, bija paviršs.
Satiksmes drošības eksperts Irbītis ar raidījuma starpniecību uzsvēra, ka arī par braucamrīka ar diviem riteņiem vadīšanu reibumā un neatļautu stūrēšanu pa velojoslu, ir paredzēts likuma "pēriens".
Raidījumam Valsts policijā neizdevās noskaidrot, vai izvērtēta otra negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītāja rīcība. Likumsargi atturējās komentēt lietu, norādot, ka izmeklēšana pabeigta un nodota Rīgas Austrumu prokuratūrai, savukārt tā lietu nodevusi tiesai, pirms tam noraidot Rūdolfa lūgumu izbeigt kriminālprocesu.
Rīgas Austrumu prokuratūras šo procesu uzraugošā prokurore Ņina Smorodova raidījumam sacīja, ka viņai nav iebildumu pret Valsts policijas darbu. Esot gūti pierādījumi, lai sauktu Rūdolfu pie atbildības. Viņa vainu, pierādījumus vērtēs tiesā, norādīja prokurore.
Prokurore Smorodova norādīja, ka otra transportlīdzekļa vadītāja iespējamie pārkāpumi neizslēdz to, ka automašīnas vadītājs nedeva ceļu mazāk aizsargātam transporlīdzeklim. Tiesa var vērtēt arī divriteņu braucamrīka vadītāja atbildību un sodīt arī viņu, sacīja prokurore.
Rūdolfam netop skaidrs, kāpēc Valsts policija, viņaprāt, ignorējusi divriteņu braucamrīka vadītāja pārkāpumus.
Es esmu pieradis darīt darbu kārtīgi, nevis kaut kā atrakstīties. Tas viss ir interesanti. Protams, algošu advokātu, došos uz tiesu, skatīšos, kā tas viss beigsies, bet situācija ir amizanta.
Vairāk uzzini, noskatoties video.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
