"Esmu legāli apzagta!" Nokavētas soda naudas apmaksas dēļ ir iztukšots auto īpašnieces bankas konts

Montas automašīnu 16. jūnijā apstādinājusi Valsts policija. Auto vadījis (un arī lietojis) Montas draugs, taču, izrādās, bez OCTA polises.

Tā kā auto īpašniece ir Monta un viņai pārkāpumu neesot, policisti piemēroja vien pusi soda naudas – 175 eiro. Gribējusi tos samaksāt, taču policistu izrakstītais dokuments pazudis. Zvanījusi Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldei, taču neviens neatbildējis.

Arī dienā, kad notiek filmēšana, Montai neizdodas sazvanīt Zemgales reģiona Valsts policiju. Kad  jūnijā, drīz pēc tam, kā noformēts protokols, ielūkojusies e-csdd, lai uzzinātu rekvizītus, kur naudu jāpārskaita, sods neesot uzrādījies. Sazinājusies arī telefoniski ar Ceļu satiksmes drošības direkciju. Tās pārstāvis sacījis, ka datubāzē sods neuzrādoties. Meitene nodomājusi, ka policisti apžēlojusies un sodu anulējuši, tomēr Monta no Valsts policijas saņēmusi paziņojumu, ka jūlija beigās sods ir piemērots jau pilnā apmērā, jo nav samaksāti 175 eiro. Sods 350 eiro ir bijis jāapmaksā divu nedēļu laikā. Montai nebija darba un ienākumu. Sodu samaksājusi ar nelielu nokavēšanos, kad dabūjusi naudu, proti, 30. augustā.

Liels bijis pārsteigums, kad septembrī secinājusi, bankas konts ir bloķēts un visa nauda no tā  noskaitīta. Sazinoties ar banku, noskaidrojusi, – pret viņu vērsta parāda piedziņa.

Lai gan Monta 350 eiro lielo sodu jau bija samaksājusi, tiesu izpildītāja tos ieturējusi vēlreiz, turklāt jau par 30 eiro vairāk, plus 170 eiro – parāda piedziņas izdevumus. Tiesu izpildītājai Monta skaidrojusi, ka soda naudu jau samaksājusi, taču, izrādās, bijis par vēlu, jo jau bija uzsākta parāda piedziņa.

Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja skaidro, ka tiesu izpildītāji parasti sūta ierakstītas brīdinājuma vēstules par parāda esamību uz deklarēto adresi. Tā tas bijis arī šoreiz. Monta gan teic, ka tiesu izpildītājas brīdinājuma vēstuli neesot saņēmusi, bet 350 eiro (kurus bija jau samaksājusi 30. augustā) gan ir pārskaitīti atpakaļ uz viņas kontu, taču pārējā nauda esot parāda piedziņas izdevumi, un tie Montai ir jāsedz. Sanāk šķirties no 550 eiro.

CSDD pārstāvis akcentē, ka viņi informāciju klientiem pa telefonu par soda esamību nesniedzot, tas ir jāskatās klientiem savā e-csdd. Datubāzē ievieto informāciju par sodiem, kad to saņem no Valsts policijas.

Montas ķibeles radušās izpalikušās saziņas dēļ. Lai tā nenotiktu, Zemgales reģiona Valsts policijas pārstāve aicina saziņai izmantot portālu latvija.lv, tad būšot droši, ka informācija sasniegs gan policiju, gan citas iestādes. Akcentē, ka policiju parasti izdodoties sazvanīt pa norādītajiem kontakttālruņiem. Esot Montai izsūtījuši informāciju arī par sākotnējo sodu – 175 eiro uz viņas norādīto e-pastu.

Monta apgalvo tāda e-pasta neesot bijis. Turklāt soda naudu pilnā apmērā jau bija samaksājusi, kaut ar nelielu nokavēšanos. Uzskata, ka ir legāli apzagta. Ir arī neizpratnē, kāpēc likums ļauj tiesu izpildītājiem ieturēt tik milzīgus procentus par parāda piedziņu. Ja sods bija 350 eiro, tad tiesu izpildītājam jāmaksā vēl 170 eiro jeb puse šīs summas.