"Igauņi pat te mums priekšā!" Dusmas par aizaugušām ceļmalām un drošības risku; atbildīgajiem trūkst naudas
Ar "Bez Tabu" sazinājās Ivars, kurš salīdzinājis ceļmalas Igaunijā un Latvijā. Kopumā skats ir daudz labāks kaimiņvalstī, uzsvēra Ivars. Viņš uzņēmis video. Vienā Ivara uzņemtajā video redzama rūpīgi nopļauta un no krūmiem atbrīvota ceļa nodalījuma josla, citā – ceļmala Latvijā, kas aizaugusi.
Nesen braucu uz Igauniju, tur visas ceļu nomales vairāku metru platumā smuki nopļautas un atbrīvotas no krūmiem. Prieks braukt un skatīties – viss ļoti labi pārredzams. Tikmēr pie mums viss aizaudzis, kā redzams video. Kam tas būtu jādara, un kāpēc tas netiek darīts? Kāpēc igauņi pat te mums priekšā? Kāpēc tur saprot, ka, ja ceļa malas būs nopļautas un attīrītas no krūmiem, tad autovadītājam būs iespēja ātrāk pamanīt ceļa malā esošos zvērus?
"Bez Tabu vērsās VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC), kur nenoliedza, ka šī Latvijā ir problēma, vienlaikus uzsvēra – ikdienas uzturēšanas darbiem kalendārā gada griezumā trūkst naudas.
Ikdienas uzturēšanas darbiem kalendārā gada griezumā patlaban ir pieejami mazāk nekā 60 miljoni eiro, bet lai veiktu visus uzturēšanas darbus un nodrošinātu atbilstošu ceļu ilgtspēju un satiksmes drošību, būtu nepieciešami vairāk nekā 160 miljoni eiro gadā.
Uzņēmumā uzsvēra, ka vasaras ceļu ikdienas uzturēšanas darbi tiek finansēti pēc pārpalikuma principa, proti, ziemā ceļu attīrīšanai no sniega un kaisīšana tiek veikta nepieciešamajā apjomā, nenormējot atvēlēto finansējumu, attiecīgi vasaras darbiem atliek tie līdzekļi, kas paliek pēc ziemas uzturēšanas sezonas.
Ņemot vērā finansējuma trūkumu, apaugums – zāle un krūmi – gar valsts ceļiem tiek pļauts pārāk reti un ne visā platumā, kurā būtu vēlams, tas nenodrošina vēlamo ceļa pārredzamību un izpilda tikai minimālās prasības, kuras definētas ar Ministru kabineta noteikumiem. MK noteikumi Nr. 26 "Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli" 52. punkts nosaka minimālās prasības valsts autoceļu uzturēšanai, tostarp tie nosaka, ka A un B klases autoceļiem vai to posmiem nomalē un tai piegulošajā nogāzē 1,0 – 1,5 m platumā zāli veģetācijas periodā pļauj vienu reizi. Zemākas klases autoceļiem nomaļu appļaušana vispār netiek noteikta kā obligāta prasība. Pļaušanas platums tiek mērīts, ieskaitot grāvju nogāzes uz leju.
Nepietiekamā finansējuma dēļ valsts autoceļu ikdienas uzturēšana tiek veikta minimālā apmērā, tostarp zāli gar intensīvākajiem autoceļiem pļauj 2 reizes gadā, bet gar pārējiem – vienu reizi, norādīja LVC. Ņemot vērā satiksmes drošības apsvērumus un nepieciešamību nepieļaut kūlas veidošanos, vienu reizi gadā zāle tiek nopļauta arī vietējās nozīmes autoceļu nomalēs.
Finansējuma trūkuma dēļ krūmu izciršana ceļa nodalījuma joslā tiek veikta nepietiekami – krūmu ciršanu un krūmu atvašu pļaušanu autoceļa nodalījuma joslā veic izlases veidā, vietās kur tas visvairāk nepieciešams, piemēram, ceļu krustojumos, asos līkumos. Lai ceļu nomales un zemes nodalījuma josla būtu labi pārredzamas, zāle būtu jāpļauj vairākas reizes gadā un lielākā platumā. Tāpat būtu jāizcērt visi krūmi ceļu nodalījuma joslās. Lai to nodrošinātu un piecu gadu laikā pilnībā izkoptu visu valsts ceļu nodalījuma joslu no krūmiem un cita apauguma, būtu nepieciešami papildu 30 milj. eiro (uz pieciem gadiem), savukārt, lai pēc tam uzturētu visu šo teritoriju kārtībā, vairākas reizes gadā pļaujot zāli visā nepieciešamajā platībā, papildu nepieciešami ap 10 miljoniem gadā.
Vairāk uzzini, noskatoties video.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
