Pēc nomaksāta soda par ātrumpārkāpumu tiesu izpildītājs bloķē šofera kontu un veic piedziņu
Kaspara dēls vēl pērnā gada 9. novembrī Ādažos, Rīgas ielā, pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu. Notikušo fiksē ceļu policija, norādot, ka lēmums par soda apmēru tikšot nosūtīts uz e-pastu.
26. novembrī CSDD nosūta vēstuli, ka ir pieņemts lēmums par pārkāpumu piemērot 40 eiro, kas esot jāsamaksā 15 dienu laikā, pretējā gadījumā tikšot atcelts lēmums un sods būšot pilnā apmērā – 80 eiro.
3. decembrī sodu apmaksājām. Par šo lietu aizmirsām, dzīvojām normāli, viss mierīgi. Un tad pavasarī uzzinām, ka dēlam ir bloķēts konts.
Lieta visai nopietna, dēls pat saņem vēstuli no tiesu izpildītāja par nenomaksāta soda piedziņu un tiesu izpildītāja izdevumiem. Summa pārsniedz simts eiro. Kaspars liek roku pie sirds un akcentē, ka dēls pa šo laiku nekādas ziepes neesot savārījis.
Izpētot dēla e-CSDD profilu, nekādu informāciju par nenomaksātu sodu atrast neizdodas. Kaspars pat nepakautrējas un sazinās ar Iekšlietu ministriju, kas atsūta ne mazāk pārsteidzošu atbildi. Tajā norādīts, ka uz pusi samazinātais sods neesot nomaksāts noteiktajā laikā jeb 15 dienās, tāpēc bija jāmaksā 80, nevis 40 eiro. Tomēr šeit jau ir pirmais klupšanas akmens – lēmums par sodu pieņemts divas dienas pēc Iekšlietu ministrijas minētā termiņa.
Tieši pēc tam, kad Kaspars sāka izrādīt interesi, kur ir kļūda, gluži kā pēc burvju nūjiņas mājiena nākamajā dienā e-CSDD vietnē pēkšņi parādās nenomaksāts sods – 80 eiro. Kaspars ir neizpratnē, kā vispār policija un Ceļu satiksmes un drošības direkcija (CSDD) var šādi rīkoties. Turklāt nav arī zināms, kur tad pazuduši iepriekš iemaksātie 40 eiro.
Kā ar to visu vispār tikt galā, nav nekādas skaidrības. Arī no valsts iestāžu puses nav nekādu paskaidrojumu, kā rīkoties tālāk.
Ceļu satiksmes un drošības direkcija norāda, ka šajā situācijā direkcija ir tikai kā starpnieks jeb pastnieks, kas nosūta autovadītājam informāciju par pārkāpumu un soda apmēru, kā arī piedāvā elektroniskajā vidē to apmaksāt. Ja ir pretenzijas vai neskaidrības, esot jāvēršas Valsts policijā vai jau iepriekš pieminētajā Iekšlietu ministrijā, ko Kaspars arī izdarīja.
Valsts policijas pārstāvis Juris Jančevskis norāda, ka policija maksājumu vispār esot saņēmusi 28. decembrī. Jančevskis gan nespēj izskaidrot, kāpēc 3. decembrī veiktais maksājums, ko apstiprina pat CSDD, līdz Valsts policijas ausīm nokļuvis teju pēc mēneša. Tiesībsargājošās iestādes pārstāvis gan nesteidz vainot kolēģus neizdarībā, pieļaujot, ka, iespējams, notikusi sistēmas kļūda vai misēklis informācijas apmaiņas laikā.
Jančevskis pat akcentē, ka Kaspara dēlam 14. decembrī esot nosūtīta elektroniska vēstule ar lūgumu veikt soda apmaksu, taču, kā zināms, maksājums jau veikts 3. decembrī. Kaspars ar dēlu esot rūpīgi caurskatījuši e-pastu, neatrodot nekādu ziņojumu no policijas. Tagad nevis ar Iekšlietu ministrijas, likumsargu vai CSDD palīdzību, bet gan tikai pēc "Bez Tabu" iesaistīšanās Kaspars uzzina, ka par mēnešiem seno pārkāpumu nepieciešams rakstīt iesniegumu policijai.
Policija tikmēr arī aicina sazināties ar tiesu izpildītāju, lai vienotos par piedziņas atlikšanu, gaidot policijas lēmumu. Ja atklāsies, ka policija ir kļūdījusies, tad Kasparam nebūšot nekas jāmaksā, arī tiesu izpildītāja izdevumi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
