Pārceltās darba dienas autovadītājiem nereti izvēršas par prāta mežģi. Kad vieniem kalendārā ir darba cēliens, bet citiem brīvdiena, satiksmes zīmju interpretācija var izvērsties par loteriju. Šādā slazdā šī gada pašā sākumā iekritis arī students Raivis no Rīgas. Sastopoties ar klaju netaisnību un saņemot 40 eiro sodu, viņš nepadevās un vērsās pēc palīdzības "Bez Tabu".
Žurnālists Artūrs Špaks ar studentu Raivi pusgadu pēc nepatīkamajiem notikumiem šī gada janvārī tiekas atkal un, izrādās, ka kopīgiem spēkiem arī šoreiz būs izdevies panākt taisnību, proti, soda atcelšanu.
Atgādināsim, ka autovadītājs Raivis šī gada janvārī, braucot caur Mežciema apkaimi, stingri ievēroja pilsētā atļauto braukšanas ātrumu. Tomēr viņa ceļš veda gar skolu, kuras tuvumā darbadienās ir spēkā ātruma ierobežojums – 30 km/h. Kalendārā tā bija sestdiena, taču ar juridisku niansi: valstī tā bija oficiāli pārceltā darba diena, kurā tika atstrādāts svētku laiks ap Ziemassvētkiem.
Skatoties no praktiskā viedokļa, Raivis šo dienu uztvēra kā brīvdienu, jo bērni uz skolu negāja un mācības nenotika. Turpretī Pašvaldības policijai bija cits viedoklis – viņi situāciju traktēja strikti pēc kalendāra kā darba dienu, savu pozīciju un sodu argumentējot apjomīgā, piecu lappušu garā skaidrojumā.
Nebūdams mierā ar šādu lēmumu, Raivis uzklausīja jurista padomu un vērsās tiesā. Tiklīdz process sasniedza tiesisko pakāpi, policija pēkšņi un radikāli mainīja savu līdzšinējo stingro nostāju sodu atceļot ne tikai Raivim, bet arī visiem citiem autovadītājiem, kuri tai dienā tika sodīti līdzīgos apstākļos.
Šis gadījums gan rosina domāt: vai tiešām katru reizi ir nepieciešams vērsties tiesā un riskēt ar papildu laika un finanšu izdevumiem, lai panāktu loģisku un taisnīgu situācijas izvērtējumu? Lai kā arī būtu, šis precedents izrādījies ārkārtīgi vērtīgs. Raivja neatlaidība un gūtā pieredze turpmāk palīdzēs labāk orientēties līdzīgās nestandarta situācijās gan citiem autovadītājiem, gan arī pašiem likumsargiem.
