Iecavnieki nobažījušies par žugures likteni, tas nolēmis pārziemot Latvijā
Vietējo iedzīvotāju uzmanību jau vairākas nedēļas piesaistījis kāds svētelis, kurš apgrozās ļoti ierobežotā teritorijā. Aculieciniekiem aizdomas, ka putns ir savainojis spārnu, tādēļ nav devies līdzi sugas brāļiem uz Āfriku.
Inga Iecavas pusē strādā zemnieku saimniecībā un kopā ar kolēģiem pamanījuši svēteli, kurš aizkavējies mūsu valstī.
Inga sazinājusies ar putnu draugiem, kuri atteikušies ierasties stārķi apskatīt, vien ieteikuši saviem spēkiem to noķert un nogādāt putnu palīdzības biedrībā Tukuma pusē. Svētelim gan nav iespējams pietuvoties, tas ietur drošu distanci no cilvēkiem, taču omulīgi jūtas traktortehnikas tuvumā.
Viņš jau kādu mēnesi te staigā. Vai kāds spārns savainots, vai kas. Es arī uz viņu skatos. Ja kāds kaut kur ar, viņš ir klāt. Vēl jau liels sals nav. Kad sāks salt, varbūt kāds paņems pie sevis šķūnī.
Arī no Bez Tabu komandas stārks aizlaižas. Inga gan nosaka, ka neko augstāk žugure nelidojot un uzturas ļoti ierobežotā teritorijā.
Tas nav normāli, ka stārķis šajā aukstajā laikā ir šeit. Nav zināms, vai spēs pārziemot. Visus kolēģus tas uztrauc. Biedrībā "Drauga spārns" pateica, ka nebrauks stārķi glābt. Mums pašiem viņš esot jānoķer, jāaizved viņiem. Mēs būtu brīvprātīgie, kuri palīdzētu to izdarīt, taču mums nav ne jausmas, kā to izdarīt.
Nacionālā dabas muzeja ornitologs norāda, ka šobrīd stārķa sugas brāļi jau aizceļojuši aptuveni līdz Izraēlai, lai tālāk dotos uz Āfrikas vidieni un dienvidiem.
Ir divi varianti kā rīkoties. Mēģināt noķert, bet, ja stārķis vēl kaut cik ir dzīvelīgs, var aizlidot, tad tik viegli nedosies rokās. Otrs variants- ļaut viņam mēģināt izdzīvot, skaidrs, ka ziemā bez piebarošanas neizdzīvos, tad barības ķēde noslēgsies. Stārķis var pārziemot arī pie mums, taču pie nosacījuma, ka viņam regulāri tiek nodrošināta barība. Ja ir paēdis, var izdzīvot arī -20 grādos.
Arī vetārinārārste Lita Konopore piekrīt, ka ne katra dzīvā radība jāsteidz glābt, par novārgušo svēteli ziemā ļoti priecāsies, piemēram, lapsas.
Ja katrs gatavs glābt zvirbulīti, balodīti, stārķi, tad jautājums, vai ir gatavs glābt arī to lūsi, kuram nebūs barības ķēdē no kā pārtikt. Cilvēkiem vajadzētu atgādināt, kas ir daba, kas ir barības ķēde, kur izslēdzot kādu no posmiem, nākamais posms paliek bez barības.
Tikmēr Iecavas puses iedzīvotāji gatavi ziemā saorganizēties un kādā šķūnī svētainim nodrošināt pajumti un ēdienu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
