"Izmisuši, noguruši un pamesti savā nelaimē" – suņu audzētava Ziepniekkalnā sagādā pamatīgas galvassāpes iedzīvotājiem
Ja agrāk savos īpašumos varēja stādīt puķes un zemenes, šobrīd tas nav iespējams, jo puķu dobes gar suņu audzētavas sētu apsēdušas žurkas.
"Tur neko nevar stādīt! Viss ir pilnībā sarakts!"
Tomēr žurkas ir mazākā no problēmām, ar kuru spiesti sadzīvot Misas ielas iedzīvotāji. Visvairāk viņus nokaitinājusi suņu audzētava, kas pirms pāris gadiem sākusi saimniekot kaimiņos.
"Mani visvairāk uztrauc tas, ka suņi rej. It sevišķi naktīs. Mēs esam pensionāri, kas dzīvo mājā un pieskata bērnu ar īpašām vajadzībām. Naktīs vajadzētu izgulēties, bet tie suņi pēkšņi sāk riet piecos naktī!"
Māris, kurš dzīvo tieši aiz žoga suņu audzētavai, nav īpaši apmierināts ar notiekošo. Citiem kaimiņiem ir suņi, taču divi suņi nav tas pats, kas trīsdesmit suņi aiz sētas. Kad sāk riet viens, visi pārējie pievienojas. Troksnis esot diezgan pamatīgs.
Iedzīvotāji novērojuši, ka teritorijā uzturas ap 30 šķirnes suņu un mājaslapā tiek "ss.lv" tiek tirgoti par diezgan iespaidīgām summām. Pēc vietējo domām, bizness iet no rokas, diemžēl uz kaimiņu miega un miera rēķina.
Misas ielas iedzīvotāji kopīgiem spēkiem centušies risināt trokšņaino un nu jau konflikta situāciju, iesaistot atbildīgās instances. Nu jau trīs gadus bez jebkāda rezultāta.
"Mēs uzrakstījām vairākus iesniegumus. Tai skaitā Pārtikas un veterinārajam dienestam. Taču brīdī, kad atbrauc inspektors, tad tas sāk brutālā veidā pārbaudīt kaimiņus, nevis suņu audzētavu par radušos problēmu. Vieniem no kaimiņiem īpašumā dzīvo zirgi, tad dienests ķēries pie to pārbaudes."
Agnese, kura ir zirgu saimniece, novērojusi, ka Latvijā šādām problēmām atbildīgās instances nereaģē.
"Likumos nav aizliegta šāda suņu audzētavas atrašanās apdzīvotā vietā – mikrorajonā. Suņu riešana arī nav ierobežota – tie var riet, cik grib. Suņu tiesības ir augstākas un svarīgākas par cilvēku tiesībām."
Patiesi! Līdz ar Dzīvnieku aizsardzības likuma izmaiņām pērnajā gadā suņu riešana vairs nav likuma pārkāpums. Kā arī audzētavai jābūt reģistrētai speciālā reģistrā. Pārbaudām – ir! Taču būtisku likuma robu esamību atzīst arī dzīvnieku draugi.
"Svarīgākais ir likumā noteikt šīm audzētavām reģistrācijas kārtību, jo, lai šāda audzētava likumīgi spētu darboties, tai iepriekš ir jāsaņem noteiktas atļaujas, lai nebūtu šāda situācija kā šobrīd, kad dzīvnieki jau tur ir un sabiedrība jau ir neapmierināta ar šo dzīvnieku esamību, bet reālu prasību kā to ierobežot īsti nav."
Pārtikas un veterinārajā dienestā ir saņemtas vairākas sūdzības par konkrēto suņu audzētavu. Ir veiktas pārbaudes, taču dzīvnieku labturības prasības ir ievērotas. Esot konstatēti citi atsevišķi pārkāpumi, kuros ir dots konkrēts laiks, lai tos novērstu neatbilstības, vai arī tiks uzsākti administratīvā procesa pārkāpumi.
Dzīvnieku organizācijas pērn piketējot lūdz Saeimai un Zemkopības ministrijai izveidot vienādas prasības dzīvnieku glābējiem un audzētājiem.
Šobrīd realitātē dzīvnieku glābēji saskaras ar milzu šķēršļiem, jo tie tik vienkārši nevar ierīkot dzīvnieku patversmi vietās, kur viņiem ienāk prātā. Savukārt uz dzīvnieku audzētavām šādi noteikumi neattiecas.
"Lai ierīkotu dzīvnieku patversmi, kur glābt dzīvniekus, ir nepieciešams saņemt no sākuma saskaņojumu ar pašvaldību, ir jābūt izpildītiem un ievērotiem būvnormatīviem, ēkām ir jābūt nodotām ekspluatācijā, kā arī ir jābūt reģistrētam Pārtikas un veterinārajā dienestā, taču audzētavām šādu prasību nav."
Zemkopības ministrija šobrīd aktīvi strādā pie Ministru kabineta noteikumu projekta par suņa, kaķa un mājas (istabas) seska pavairošanu. Minētais noteikumu projekts tikšot izsludināts sabiedriskajā apspriešanā aprīļa beigās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
