"Mērs pilns, izmisums!" Vilki plosa aitas, suņus; lopkopjus satriec valsts attieksme un niecīgais medību limits
Aitkope, pārstāvot vairāku iedzīvotājus, arī citus lopkopjus, ziņo par vilku saplosītām aitām, govīm un suņiem salīdzinoši īsā laika nogrieznī Jēkabpils novadā. Viņa un mednieki brīdina par pārlieku lielu vilku populāciju Latvijā, kas apdraud saimniecisko darbību. Ar normatīvos noteikto 300 vilku nomedīšanas apjomu medību sezonā nav gana, plēsēji ilgstoši siro un, nogalinot lopus, nodara nopietnu kaitējumu, saka uzklausītie. Valsts nesteidzas palielināt vilku medību limitu, līdz ar to lopkopji jūtas pamesti vieni ar problēmu un dzīvnieku līķiem.
"Bez Tabu" redakcijā vērsās Gita, kura kopā ar meitu saimnieko aitu fermā Asares pagastā, Jēkabpils novadā. Raidījumam aitkope ziņo par vilku posta darbiem salīdzinoši īsā laika nogrieznī: vēl senāk, bet kopš pagājušās vasaras jo īpaši Asares un kaimiņu pagastos plēsēji nogalinājuši gana daudz aitu, govju, pat suņus. Gita sacīja, ka vilki medī arī māju pagalmos, teju pie namdurvīm.
Mērs jau pilns, tiešām. Tā vairs nevar dzīvot. Ko mums darīt?! Ir izmisums!
Vilks ir medījams dzīvnieks, bet vienlaikus arī īpaši aizsargājama suga. Medību sezonā atļauts nomedīt 300 vilku. Sezona ilgst no jūlija vidus līdz 31. martam vai, kad izsīkst atļauju limits. Kā raidījumam norādīja Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks, pēdējos gados atļaujas beidzas krietni pirms medību sezonas beigām, un ilgu laika nogriezni lopkojiem atliek vien noraudzīties, kā tiek plosīti lopi un mīļdzīvnieki.
Vilka sirošana pagalmā neesot nekas traks, papildu medīšanas atļauju nedod
Teorētiski no vilku postažas cietušie, kad beidzies medību limits, var lūgt Valsts meža dienestam (VMD) ārpuskārtas atļaujas vilku medīšanai, ziņojot par vilku uzbrukumiem. Tā nesen pēc suņa saplosīšanas pavisam tuvu mājām rīkojās arī Asares pagasta iedzīvotāji un vietējie mednieki, bet VMD atbilde viņus šokēja. Tajā tika sacīts, ka iedzīvotājiem "jāizbeidz sava veida histērijas eskalācija".
VMD ārpuskārtas vilku medīšanas atļauju neizsniedza. "Bez Tabu" vērsās atbildīgajā dienestā.
Vilku normāla uzvedība ne vienmēr sakrīt ar cilvēku priekšstatiem, kā vilkiem būtu jāuzvedas. Vilks ir plēsējs, oportūnists. Tas nozīmē, ka patērēs to, kas vieglāk nomedījams. Cilvēkiem jānodrošina saviem dzīvniekiem apstākļi, kas mazina vilku uzbrukuma iespējamību.
Lemjot par ārpuskārtas atļauju izsniegšanu pēc vilku uzbrukumiem, VMD pēta, vai saimnieki mīļdzīvnieku, piemēram, suni, nav atstājuši bez uzraudzības un pie ķēdes, vai, piemēram, ganāmpulkam apjozts drošs žogs. VMD teic, ka nereti prevencijas pasākumi nav pietiekami – saimnieki lopus teju uzliek uz paplātes vilkiem. Ja iedzīvotāji nav piestrādājuši pie prevencijas mājasdarba, tad arī papildu atļaujas nepienākas, sacīja VMD, piebilstot, ka gadā tās piešķir ļoti reti, ārkārtas gadījumos, kad ir apdraudējums sabiedrībai. Ja suns atstāts mājas pagalmā, vilka uzbrukums sunim tuvu namdurvīm nav ārkārtas gadījums, sacīja VMD.
Jēkabpils novada aitkope Gita noraida pārmetumus, ka viņas vairākas nokostās aitas, kaimiņa suns nebija pietiekami pasargāti ar prevencijas pasākumiem.
Suni saimnieks izlaida no mājas, kā jau laukos. Turpat ļoti tuvu mājām to nokoda un aizstiepa tālāk. Mūsu aitiņas bija aiz pusotru metru augsta tornado žoga. Tur arī vilki tika iekšā un saplēsa. Nezinu, kādu vēl prevenciju var prasīt. Pēc viņu teiktā, jāgaida, kad mani pašu apdraudēs – jāatstāj naktī durvis vaļā, lai vilki ienāk istabā, tad sāks kaut ko darīt. Tas ir ļoti sāpīgi!
Aitkopei Gitai piekrīt un VMD nostāju nopeļ arī Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Ir daudz tādu gadījumu. Aitkopji veras ciet viens aiz otra. Gudri runāt, ka visas aitas var iežogot ar īpašiem žogiem un aplikt ar īpaši apmācītiem suņiem, ir nenopietni. Tā ir atkratīšanās no šiem cilvēkiem.
Saplosīto lopu skaits strauji aug, bet ar medību limitu palielināšanu nesteidzas; atbildīgie spēlē "futbolu"
VMD reģistrētie dati liecina, ka strauji aug vilku uzbrukumu un uzbrukumos nogalināto dzīvnieku skaits. 2021. gadā reģistrēts 51 uzbrukums un 146 vilku nogalināti lopi, 2022. gadā iegrāmatoti 79 vilku uzbrukumi un 275 šo plēsēju nogalināti lopi, savukārt pērn reģistrēti 123 uzbrukumi un 379 nonāvēti lopi. Tāpat ir gana daudz uzbrukumos ievainoto un pazudušo lopu.
Mednieku asociācijas priekšstāvis Barviks skaidro, ka postažas apmēru izplešanās saistāma ar pārlieku lielu vilku populāciju. Viņš uzskata, ka ar steigu jāpalielina vilku medību limits.
Varam jau runāt, ka Latvijā vilku populācija ir ievērojami par lielu, nekā Latvijai būtu nepieciešams. Domāju, ka limits būtu jādubulto, un valstij būtu jākompensē vilku nodarītos zaudējumus lopkopjiem, ja tā īpaši sargā vilkus.
Arī VMD uzskata, ka vilku medīšanas limitu varētu palielināt.
Vilku populācijai jābūt, bet jārespēktē arī saimnieciskās intereses. Svarīga ir arī līdzās pastāvēšana. Vilkam jābūt kā elementam faunā, tajā pašā laikā jārespektē sabiedrības drošības un saimnieciskās intereses. Raugoties uz datiem, varētu medīt vairāk, nekā noteikts Sugu aizsardzības plānā (300 indivīdi sezonā), bet, tā kā Sugu aizsardzības plāns ir dokuments, to ir jāievēro. Mēs nevaram brīvi izplūst.
300 vilku medīšanas limits iegrāmatots Sugu aizsardzības plānā. Šis skaitlis tur ierakstīts pirms vairākiem gadiem, balstoties uz ekspertu un zinātnieku ieteikumiem. Tā kā vilku populācija izpletusies, šajā dokumentā būtu jāiegrāmato augstāks limits, uzskata uzklausītie lopkopji un mednieku pārstāvis Barviks, kurš pauž, ka plāna aktualizācijas process, uzklausot cietušo intereses, bija sācies, bet nu iestrēdzis varas gaiteņos.
Zemkopības ministrijā (ZM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) vilku medīšanas limita palielināšana ir kā karsts kartupelis. Ministrijas pārfutbolē atbildību viena otrai.
Lai paceltu vilku medīšanas limitu, ir nepieciešams aktualizēt Sugu aizsardzības plānu. Tas ir VARAM kompetencē. VARAM saka, ka viņiem nav līdzekļu plāna aktualizēšanai. ZM ir šo jautājumi pacēlusi, tam ir sabiedrības atbalsts, bet, kamēr šis plāns nav aktualizēts, vilku limitu pacelt nevar. Tā kā ZM pašlaik nav ko komentēt, jāvaicā komentārs VARAM.
Tikmēr VARAM saka, ka, lai aktualizētu dokumentu, esot jāveic pētījums, kurā noteiktu šodienas realitātei atbilstošu medīšanas limitu. Ar izpētes organizēšanu jānodarbojas ZM, sacīja VARAM. Vienlaikus VARAM informē, ka pētījumu varētu sākt pavasarī un pabeigt šā gada laikā. Plašāks VARAM komentārs zemāk pievienotajā video.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
