"Sapratu, ka bēgt nevaru, man visa dzīve izskrēja cauri." Žīguru pagastā iedzīvotājus biedē lāči
Žīguru vietējais mednieks Ivars stāsta, ka lāči šeit nav retums, tie pagastā manīti bieži.
"Es pats arī satiku kilometrus divus apmēram no šejienes aizpagājušajā gadā. Es gāju bebros ar dēlu un man lācis, 20 metrus no manis apmēram, piecēlās uz aizmugurējām kājām man pretī. Man bija priekšā avenāji, es viņu neredzēju, un droši vien viņš mani arī neredzēja. Mēs satikāmies, viņš pacēlās uz aizmugurējām kājām, nu es sapratu, ka bēgt es nevaru, bet man visa dzīve izskrēja cauri."
Ivaram tikšanās ar lāci beigusies veiksmīgi tikai tāpēc, ka līdzi bijusi šautene. Ar to mednieks izšāvis gaisā, lai meža dzīvnieku aizbiedētu. Tomēr arī vietējie Žīguru iedzīvotāji saprot – rīcība, kas tikšanās gadījumā ir vēlama, diez vai sakritīs ar spontāno reakciju realitātē. Piemēram, Mārtiņš zina, ka, satiekot lāci, vajadzētu bēgt, taču nav pārliecināts, kā šādā situācijā reaģētu pats. Kāds cits Žīguru iedzīvotājs uzsver, ka daudz kas tomēr atkarīgs no apstākļiem – kā un no kuras puses lācis parādās vai izskrien no meža, kādā pozīcijā tas tiek satikts.
Arī ekspertiem ieteikumu, ko darīt tikšanās gadījumā ar lāci, nav.
"Tur neko nevar ieteikt. Es ieteiktu martā, aprīlī uz mežu neiet un biezoknī nelīst."
Bēgšanas metodi, lai glābtu savu dzīvību pēc tikšanās ar lāci, izvēlējās arī mežkopis Aldis, kurš savā darba dienā devās apsekot jaunaudzi Žīguru pagastā, taču beidza savu darba dienu slimnīcā. Viņš piedzīvoja pirmo lāča uzbrukumu Latvijā.
SIA "Latvijas Valsts meži" mežkopības plānošanas vadītājs un vienlaikus arī Alda darba devējs Edmunds Linde atklāj detaļas par darbinieka piedzīvoto mežā. Mežkopis no lāča esot bēdzis un paklupis. Tajā brīdī lācis vīrieti panācis un saķēris aiz kājas, izdarot vienu kodienu. Aizsargājoties, mežkopis spēris lācim un dzīvnieku aizbiedējis, tomēr ne bez paliekošām sekām – mediķi Aldim uzlikuši sešas šuves kājā.
Šī un citas satikšanās ar lāci, Žīguru pagasta iedzīvotājos radījušas bailes. Mārtiņš, kurš pats mežā atrodas bieži, jo tur strādā, atklāj, ka kopā ar darba kolektīvu jūtas drošāk, taču viens mežā iet negribētu.
"Ja mēs pagājušajā gadā par 2020. gada datiem teicām, ka tur ir no 30 līdz 60 lāčiem, tad tagad mēs sakām, ka tas maksimums jau ir kļuvis par minimumu – mums ir no 60 līdz neteikšu, cik lāčiem, bet mazāk par 60 visdrīzāk nav noteikti. Un nākamajā gadā tie jau būs vairāk nekā 100 lāču, ļoti iespējams, tā ka tā ir realitāte, ar to jārēķinās."
Tā kā prognozēts, ka tuvākā gada laikā lāču skaits Latvijā tikai pieaugs, eksperti aicina marta un aprīļa mēnešos tomēr divreiz apsvērt nepieciešamību doties mežā, jo tas ir laiks, kad lāči mostas no ziemas miega un mēdz būt agresīvi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
