Aizvien vairāk velosipēdiem "pieaug kājas"; vairāk nekā puse zādzību notiek galvaspilsētā

Sižetā redzamais zaļais, košais pusaudžu velosipēds ir jau trešais divritenis, kurš nedēļas laikā nozagts no daudzdzīvokļu mājas kāpņutelpas Stendes ielā. Savukārt zilais "CUBE" ražojuma divritenis tika nozagts, pārkniebjot saslēdzēju Bauskas ielā. "SCOTT" velosipēdam "kājas pieauga" pie veikala Botāniskā dārza rajonā. Velosipēdi tiek nozagti teju visos Rīgas rajonos. Papildus iepriekš minētajām trim ielām garnadži ir uzdarbojušies tādās adresēs kā Mirdzas Ķempes iela, Sudraba Edžus iela, Maskavas ielā 250, Čiekurkalna 5. šķērslīnijā un daudzās citās.

Diennaktī nozagto velosipēdu statistika tik tiešām ir skarba, tāpēc dodamies pie riteņbraukšanas ekspertiem, lai noskaidrotu, kā pasargāt savu divriteni, lai tas nenonāktu garnadžu rokās.

Riteņbraukšanas eksperts Nils Roga stāsta, ka mūsdienās ir dažādas aizsardzības metodes pret zādzību, drošākais – slēdzene, kam seko dažādas izsekošanas ierīces.

Kā uzsver riteņbraukšanas eksperts, pērkot velosipēdu, der atcerēties, ka slēdzenei vajadzētu maksāt vismaz 10% no braucamrīka vērtības. Vispopulārākās un drošākās pēdējo gadu laikā esot "Trigo" tipa slēdzenes. Tās sastāv no vairākiem metāla gabaliem jeb vairākus centimetrus platiem un bieziem stieņiem. Ērti lietot, nerīvē nost krāsu un skaitās visdrošākās.

Tā kā slēdzeņu drošības rādītāju diapazons ir pietiekami plašs, riteņbraukšanas eksperts ļauj "Degpunktā" pašiem izmēģināt, cik viegli ir nozagt velosipēdu, kas ir pieslēgts ar vājas aizsardzības slēdzeni.

Lai slēdzeni nevarētu saplēst, vienkārši paraujot divriteni, svarīgi savu velosipēdu pieslēgt pareizi. Slēdzeni jāliek apkārt rāmim, nevis ritenim vai sēdekļa stutei, kad var nozagt velosipēdu, atstājot riteni.

Ir vēl citi mehānismi, kā aizsargāt savu spēkratu. Papildus slēdzenei ir iespējams iegādāties arī GPS raidītāju ar signalizāciju, kas ir viegli paslēpjams uz divriteņa rāmja.

2022. gada pirmajos sešos mēnešos valstī tika reģistrētas 575 velosipēdu zādzības. Šā gada pirmajos sešos mēnešos statistika ir pasliktinājusies – gandrīz 600 gadījumu. Savukārt 65% no zādzības gadījumiem notikuši Rīgā. Kā iezīmē likumsargi, tendences nav mainījušās.

Visi velosipēdi, kurus pēc zādzības likumsargi ir veiksmīgi atraduši, tiek nogādāti tuvākajos Valsts policijas iecirkņos. Tos policija glabā noliktavā līdz sešiem mēnešiem, gaidot piesakāmies īpašniekus. Ja īpašnieks nepiesakās, braucamo nodod valsts īpašumā.

Tāpat likumsargi aicina velosipēdus reģistrēt Ceļa satiksmes drošības direkcijā (CSDD). Tas aizņem vien dažas minūtes, to ir iespējams izdarīt attālināti. Savukārt Valsts policijas mājaslapā ir iespējams apskatīt visus velosipēdus, kas šobrīd atrodas likumsargu iecirkņos.