Alūksnes pusē divi pārgalvīgi bļitkotāji nolemj testēt ledus biezumu; viena dzīvību neizdodas glābt

Ziema rit pilnā sparā un tās baudītāji jau vairākas dienas steidz paspēt visu, ko laiks sniedz. Neiepaliek arī zemledus makšķernieki. Šī gada noslīkušo statistika uzsākta Alūksnes ezerā, kur svētdienas rītā 70 metrus no krasta divi cilvēki ielūza ledū.

Ierodoties glābējiem, pirmo izdevās izglābt uzreiz, taču, otru copmani atrada 5 metru dziļumā jau mirušu.

Alūksnes novada domes pārstāvis Māris Lietuvietis stāsta, ka šī nav ne pirmā un noteikti ne pēdējā reize, kad novada lielākajā ūdenstilpē kāds iet bojā: "Ledus uz ūdenstilpēm šobrīd ir nevienmērīgs. Sals mijās ar sniegu, un tas ir bīstamākais periods – vienuviet ledus var būt ap 10 centimetriem, bet pāris soļus tālāk zem sniega tas ir tikai divus centimetrus biezs. Katru gadu notiek nelaimes gadījumi – cilvēki iekrīt ledū. Arī pērn pie mūsu biroja ar velosipēdu ielūza ledū un bija jāiesaista glābēji. Inspektori apseko ūdenstilpes iespēju robežās un informē sabiedrību, taču šī informācija nevar būt pilnīga, jo situācija var mainīties ļoti strauji."

Pēc traģiskās makšķerēšanas gan novada mājaslapā, gan sociālajos medijos domes pārstāvji aicinājuši iedzīvotājus nekāpt uz ledus. Taču to pilnībā aizliegt pašvaldība negrasās un tam esot vairāki iemesli.

"Pat ja liegums tiktu ieviests, rodas jautājums, kādi instrumenti būtu pašvaldības policijai, lai to reāli kontrolētu un atturētu cilvēkus no došanās uz ledus. Apstākļi pat vienā ūdenstilpē var būt ļoti atšķirīgi, un nav iespējams pārbaudīt katru ezera stūri un droši pateikt, ka ledus ir drošs. Tāpēc galvenais uzsvars jāliek uz preventīvu darbu, nevis gaidīt brīdi, kad notiek nelaime," norāda pašvaldībā.

Tomēr vairākās pašvaldībās, tostarp, Rīgā, lai mazinātu incidentu risku, rīkojums aizliegt atrasties uz ūdenstilpēm ir pieņemts. To neievērojot, pārgalvji var tikt pie administratīvā pārkāpuma procesa un soda līdz pat simt eiro apmērā.

"Ikdienā ūdenstilpes tiek apsekotas pēc prioritātes. Vispirms tās vietas, kur izveidojusies leduskārta un pie kurām var piekļūt bērni un nepilngadīgie. Preventīvā darba laikā notiek arī ledus monitorēšana – tiek mērīts ledus biezums un izvērtēta situācija, lai sagatavotu lēmuma projektu par to, kurās vietās drīkst atrasties uz ledus," skaidro RVPP Drošības uz ūdens pārvaldes pārstāvis Jānis Skrims.

Lai atceltu liegumu atrasties uz ūdenstilpēm Rīgā, jāgaida pamatīgs sals, kad ledus kārta būs sasniegusi vismaz 10 centimetrus. Tad arī lielpilsētas bļitkotāji varēs atgriesties pie sava hobija. Taču arī atļaujas gadījumā, valsts ugunsdzēšanas un glābšanas dienests aicina ņemt vērā vairākus ieteikumus, lai pasargātu sevi no nelaimes.

"Uz ledus nevajadzētu doties vienatnē – drošāk ir būt kopā ar draugu, kurš nepieciešamības gadījumā var palīdzēt. Ja notiek ielūšana, jāatceras, ka vieta, no kuras nācām, visticamāk ir stabilāka. Draugs var pasniegt apģērba gabalu, nūju vai citu pa rokai esošu priekšmetu, lai palīdzētu izkļūt uz ledus. Palīdzēt var arī ledus irbulīši. Ielūstot svarīgi saglabāt mieru, nekrist panikā, atbrīvoties no somām vai apģērba, kas velk zem ūdens, un censties uzrāpties atpakaļ uz ledus," skaidro VUGD Rīgas 1. daļas komandieris Agris Asups.

Kaut arī ugunsdzēsēji biežāk saņem izsaukumus par ledū ielūzušiem zemledus makšķerniekiem, netrūkst nelaimju, kad palīdzība nepieciešama bērniem un jauniešiem. Un tā ir pieaugušo atbildība, bērniem izstāstīt par drošību ūdenskrātuvju tuvumā.