Autobusa vadītājs nenovērtē situāciju un izlaiž bērnu šosejas malā; pusaudža māte sašutusi par bezatbildību

Opcija nodot sociālam dienestam un tad pēc mēneša caur bāriņtiesu atgūt?

12 gadi nav zīdaiņa vecums. Ne jau ar varu izsēdināja, bet izlaida. Šoferim n av jābūt ne cietumsargam, ne bērnu auklei. Jā, pavisam mazam bērnam, teiksim 7-8 gadus vecam būtu labāk lieku reizi pārjautāt, vai tiešām viņš tiks mājās un aktīvi piedāvāt palīdzēt sazvanīt vecākus, aicināt neizkāpt neierastā vietā, bet 12 gadi nav tas vecums, lai kaut ko pret bērna gribu darītu. Pēdējā laikā notiek strauja sabiedrības infantilizēšana no valsts puses ar it kā nevainīgām prasībām - aizliegums izsēdināt bērnus līdz 15 gadiem no sab.transporta tiek pārvērsts par pienākumu neizlaist ikvienā neskaidrā situācijā, iespējas strādāt līdz 18 gadiem tiek samazinātas līdz minimumam birokrātijas dēļ, sabiedrība tiek gatavota liegumam bērniem līdz 13 gadiem pat pa dienu būt vieniem mājās vai sabiedriskās vietās, līdz 16 gadiem vēl daudzi ierobežojumi - pat sociālajos tīklos grūti reģistrēties un sev epastu nevar bez mammas ziņas izveidot, līdz 18 nekādas patstāvības lēmumu pieņemšanā ... Bet nu jau ar 18 elle nebeidzas - tā vietā, lai vispārīgi ierobežotu alkoholismu un nikotīnismu, tiek gatavots jauns vecuma cenzs - 20-21 gads. Līdz ar to drīz vien pašreizējais pilnīgais patstāvības liegums (līdz 7 gadiem), tiks pagarināts līdz 13 gadiem, bet pilngadība no 18 gadiem līdz 21 gadam... Interesanti, kā tad VAD-ā varēs dienēt no 18, ja pat uzpīpēt 18 gados nedrīkstēs ...

Ja zini ka bērnam ir orentēšanās traucējumi , nopērc airtagu.

Izstāstīšu reālu stāstiņu, nevis pasaciņu. Man bija 12 gadi. Braucu viena no Jēkabpils uz Rīgu vilcienā. Tad no Spilves lidostas lidoju uz Liepāju. Draudzenes nebija mājās, nācās pašai šo ķibeli atrisināt. Steidzos uz vilcienu, kas iet uz Rīgu, izkāpu Kalvenē, jo, kādreiz dzīvojot Aizputē, zināju, ka tur atradīšu naktsmājas. Tā kā bija jau tumšs, negribēju kājām iet līdz pilsētai un klauvēju pie durvīm svešiem cilvēkiem. Tantīte iedeva man naktsmājas un ar rīta vilcienu devos atpakaļ uz Liepāju. Draudzenes ģimene bija mājās...

Kā tad, lasīja grāmatas un palaida garām pieturu..ha ha ha.

Ja 12 gadigs pusaudzis , pabraucot gabalinu talak, nevar izdomat, ka vienkārši jāpanāk atpakaļ, jo pabraucis garām, vecākiem ir problēmas. Un tas, ka lasīja mācību grāmatu, tiešàm!? Var jau sapņot, bet daudzmaz ticami

Tāpēc vajag bērnam iemācīt tomēr sekot līdzi ceļam, jo autobuss tomēr nav taksometrs...lai skatās kas ārā aiz loga, nevis spēlītes telefonā spēlē...tik pat labi nākošajā pieturā varbūt citu bērnu vecāki gaida , un kamēr izdomās kur šito likt, tie jau būs sirmi aiz pārdzīvojuma ka kaut kas noticis... šoferim ar kaut uz pusēm plēsties lai visiem izdabātu

Galvenais jau, lai pārējie nekavē, lieliska atruna. Atgadītos kaut kas slikts- atkal visi būtu šokā!

Laiks izdot pie sievas!

Tad, kā vajadzēja rīkoties šoferim, lai viss būtu likumīgi šādās situācijās? Vai vispār ir kādi noteikumi, kurus nevar interpretēt, kā ienāk prātā?