Četri mirušie divās dienās. Kāpēc Zemgales ūdenstilpēs noslīkst cilvēki?
Zemgales novadu pagājušā nedēļā pāršalca baisa vēsts – divu dienu laikā no ūdenstilpēm tika izcelti četri noslīkuši cilvēki. Lai arī situācijas ir dažādas, neraugoties uz vasaras izskaņu, atpūtniekiem vajadzētu atcerēties par būtiskām drošības prasībām ūdens krātuvju tuvumā. Par traģēdijām Zemgalē un arī satraucošu statistiku Latvijā.
Nesen stāstījām par Jēkabpils iedzīvotāju Aināru, kurš ienira Radžu ūdenskrātuvē un dzīvs atpakaļ neuzpeldēja. Viņa meklēšanas darbus organizēja Valsts policija ar ugunsdzēsēju palīdzību. No sākuma bez panākumiem, tomēr dažas dienas vēlāk glābējus izsauca kāds vietējais. Aināra līķis peld pa ūdenskrātuves virsmu. Ir pamatots iemesls, kāpēc vīrieša mirstīgās atliekas tik ilgi nevarēja atrast.
"Ierodoties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, cilvēks tika izcelts no ūdens, nodots Valsts policijai. Protams, bez dzīvības pazīmēm. Radžu ūdenskrātuve ir liela, apmēram 184 hektāri, dziļums ir apmēram 4 metri, bet nianse ir tāda, ka ūdenskrātuvē apmēram divu metru dziļumā ir ļoti daudz ūdenszāles, kas apgrūtina cilvēku atrašanu šādos gadījumos."
Ainārs nav vienīgais zemgalietis, kurš pazudinājis sevi mīklainos apstākļos. Tā kāds tukumnieks bija bezvēsts pazudis jau ilgāku laiku – teju visa pilsēta tika izmeklēta, līdz viņa ķermenis uzpeldēja dīķī pie pilsētas futbola laukuma. Aprunājoties ar vietējiem iedzīvotājiem, ir skaidrs, ka ūdenstilpne nav iecienīta un tīkama peldvieta.
"Mēs tur neejam peldēties, jo tā ir iemīļota. Viņš ir diezgan iemīļots no bezpajumtnieku puses. Mēs ne, es zinu, ka daži bērni tur iet, bet mēs paši ne," stāsta vietējā iedzīvotāja. Vietējie iedzīvotāji arī stāsta, ka konkrētajā peldvietā ir aļģes, tur peldēties nav atļauts.
Izrādās, ka mirušajam cilvēkam bija nopietnas alkohola problēmas. Satikām arī kādu bojāgājušā kaimiņieni, kura ārpus kadra min, ka neko labu nemaz nevarēja sagaidīt. Ja regulāri lieto grādīgus dzērienus un pavada laiku ar pudeles brāļiem.
Aināru no Radžu ūdenskrātuves izcēla 22. augustā. Tukumā noslīkušo vīrieti atrada dienu iepriekš, tomēr viņš nebija vienīgais zemgalietis, kurš saskārās ar šādu likteni. Tajā pašā dienā piemājas dīķos noslīkušus atrada arī divus vecāka gadagājuma cilvēkus – vienu Iecavā un otru Cenas pagastā. Bojāgājušo statistika ne tikai šajā laika nogrieznī, bet arī ilgākā laika periodā Zemgalē un visā Latvijā nav diez ko iepriecinoša.
Šogad ir noslīkuši 82 cilvēki. Tieši sezonā no 15. maija līdz 20. augustam noslīkuši 38 cilvēki tieši peldsezonā. No tiem 20 ir tieši Zemgalē.
Tuvojoties vasaras beigām, cilvēki arvien vairāk ķer pēdējās siltās dienas, lai paspētu nopeldēties, pirms lapas sāk dzeltēt. Zemgales un arī pārējo novadu šā gada traģēdijas liek glābējiem atkārtoti atgādināt par obligātām drošības prasībām ūdenstilpēs. Ko cilvēkam darīt, ja redz, ka peldētājs slīkst?
"Visbiežāk visas nelaimes notiek aiz neuzmanības. Alkohola reibumā, vairs nav koordinācijas, pārvērtē savas spējas. Pārgalvība. Lēkt nezināmās vietās uz galvas ūdenī vai arī vienam peldēt kaut kur – tā rezultātā nav iespējams saukt pēc palīdzības, ja tas pēkšņi nepieciešams. Jāvērš uzmanība uz to, ka slīkstošais var apdraudēt glābēju. Līdz ar to ir ļoti jāizvērtē iespējas izglābt. Tas, ko var darīt, izmantot kādu koku vai peldlīdzekli, lai tomēr nebūtu tiešā saskarsme ar slīkstošo. Slīcējs nav prognozējams."
Glābēji arī min – ja uz vietas ir vairāki cilvēki, vienam ir jāuzņemas vadība un jāsadala pienākumi pārējiem. Attiecīgi – viens sazvana operatīvos dienestus, citi meklē objektus, ko pasniegt slīkstošajam. Tas nodrošinās visefektīvāko un drošāko glābšanu, līdz ierodas mācīti profesionāļi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
