Zeltiņu ielā Valsts policijas darbinieki ieradās nošautas kaijas dēļ. Nav zināms, vai kāds no vietējiem bija pamanījis šaudīšanos vai atradis putna līķi ar šautu brūci, bet likumsargi tika izsaukti un adresē pavadīja gana ilgu laiku.
"Es redzēju tikai to, ka tur bija nogalināts putns, tas ir viss, ko es zinu. (DP: Cilvēku varbūt kādu viņi iztaujāja, pratināja?) Nē, nē, nē, nē. Es nezinu, kas viņus izsauca, jo viņi stāvēja, nu… Lai jūs nemaldinātu, apmēram četras stundas, ne mazāk. Viņi ieradās vēl dienā, apmēram divpadsmitos, un aizbrauca, es nezinu, jau. Bet viņi, es saku, gaidīja šos… Tāds melns busiņš, droši vien dzīvnieku aizsardzības organizācija vai kaut kas tamlīdzīgs."
Valsts policijā uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 230. panta 2. daļas – par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, ja tas gājis bojā.
"Putnam ir šauta brūce, kas nodarīta, iespējams, ar pneimatisko ieroci, precīzāka informācija būs zināma pēc ekspertīzes veikšanas. Valsts policija šobrīd skaidro iespējamo vainīgo personu."
Apkārtnē šodien kaijas varēja pamanīt vien kaut kur tālumā lidojam. "Degpunktā" apvaicājās vietējiem, kā tad īsti ir un vai ikdienā putni viņiem neliek mieru tiktāl, ka jāņem talkā ieroči.
"Šajai mājai kaut kas jumtu remontē, līdz ar to strādnieki viņas ir aizbiedējuši. (..) Varbūt tāpēc viņu nav. Tā viņas te ir bezjēgā."
"Pārsvarā te ir kaijas. Vārnas ir tur tālāk. Man viņas netraucē. (DP: Bet ir kāds kaimiņš, kuram besī?) Nezinu. Es te tā ne ar vienu nekontaktējos."
"Man sieva bija barojusi putnus, un lidoja kaijas. Pēc tam kādu pus gadu viņu vairāk nav. (DP: Nebija no kaimiņiem kādi komentāri, ka barojat?) Nē. Bet viņas lielas."
"(DP: Kaut kas tur dzirdēts, ka kādam šausmīgi nepatīk?) Man šausmīgi nepatīk. Es zinu, ka manam draugam šausmīgi nepatīk, jo viņš ilgi guļ no rītiem un viņas traucē viņam gulēt. Bet viņš šeit nedzīvo. (..) Tāpat viņas visas neizšaut – viņas tik daudz, ka neizšaut visas."
Tā gan ir taisnība, to pašu min arī Latvijas Nacionālā dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko.
"Tā ir ļoti parasta ligzdotāja, parasts migrants, ziemotājs un pilsētās, it īpaši Rīgā, patīk ziemot uz ēku jumtiem, jo tā ir droša vieta. Tur nav nekādi plēsēji, nav jenotsuņi vai lapsas. Ja kāds no mazuļiem aiziet bojā, tad nolecot vai nokrītot no jumta. Bet Sudrabkaiju populācija ir stabila un pat ar izaugsmes iespēju. Pieaug tā populācija, tā ka sudrabkaiju pilsētās, īpaši Rīgā, mazāk nekļūs. Šauj vai nešauj, bet nu pat, ja pieņem teorētiski izmaiņas, ka novācam no jumtiem šogad [kaijas], nākamgad atkal ligzdos. Varbūt ne tik daudz, bet ligzdos."
Kaijām nav brīvdienu un svētku dienu, viņas sāk klaigāt jau agri no rīta. Kā saka Dmitrijs Boiko, ar putniem vienkārši jāsadzīvo.
"Pavasarī ir tāds laiks, kad viņass uzvedas skaļi, jo ziema beidzas un kaijas ieņem teritoriju. Ja runājam par jumtiem, tā ir viņu teritorija. Tad kā to paziņot citiem? Viņas nedzied, kā mājas strazd, vai melnie meža strazdi, vai citi dziedātājputni, bet kliedz, klaigā. Tādējādi paziņoja, ka citiem sugas brāļiem un māsām, ka šī teritorija ir aizņemta."
Ir mīti par līķu atstāšanu rajonā, lai aizbaidītu citus sugas brāļus, bet tas nestrādās kaijām, bet vārnām, jo vārnas esot gudrākas un padomās vairākkārt, vai lidot tur, kur kāds jau miris.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
