Ieslēdzas dzīvoklī un nobīstas. VUGD atklāj biežākās situācijās, kad jāsteidz palīgā bērniem
Pašu spēkiem evakuējās četri cilvēki, bet izglābti divi – ar šādu atskaiti ugunsdzēsēju statistikā ieguls ugunsgrēks Smiltenē. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) katra jauna gada sākumā apkopo datus par aizvadīto 12 mēnešu periodu. Secinājums – darba glābējiem kļuvis vairāk, noskaidroja TV3 raidījums "Degpunktā".
Apskatot pēdējo divu gadu statistiku, ugunsdzēsējiem jāglābj bijis mazāk. Uz ceļiem, ūdeņos, mežos, purvos, kā arī uz jumtiem un pazemē nonākušo cilvēku skaits pērn sarucis, salīdzinot ar 2023. gadu, taču no ūdenstilpēm tika izvilkti par pieciem cilvēkiem vairāk. Kopā izglābto cilvēku skaits 2024. gadā bija par 24 lielāks nekā 2023. gadā.
Ceļu satiksmes negadījumos vissastopamākā situācija, kurā nepieciešama glābēju iesaiste, ir divu auto sadursme. Piemēram, februāra nogalē ugunsdzēsēji uz šosejas Rīga-Bauska kravas un vieglās automašīnas avārijā ar speciāliem rīkiem glāba mazākā spēkrata šoferi. Avārijas ir dienesta darba ikdiena.
"Lielāka bīstamība, ja ir frontāla sadursme. Auto ir vairāk deformēti, cilvēki vairāk cietuši un iespiesti spēkratos. Tad mēs dodamies uz šādiem glābšanas darbiem, lai palīdzētu cilvēkiem izkļūt no bojātā transportlīdzekļa," stāsta VUGD pārstāvis Māris Meikšāns.
Ūdens un ledus ir viena no lielākajām glābēju galvassāpēm. Brīdinošas kampaņas pārgalvīgus peldētājus un makšķerniekus nespēj pietiekami uzrunāt. Viena no vērienīgākajām glābšanas operācijām, kādu atceras ugunsdzēsēji, notika pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad jūrā uz ledus gabala tika iepūsti 223 makšķernieki. Kopš tā laika nekas nav mainījies. Tikai nelaimē parasti nokļūst viens, divi vai trīs cilvēki. Reti to ir vairāk. Pārsvarā makšķernieki ielūst ledū.
"Makšķernieki, kas dodas uz plāna ledus, ielūst, un līdzi nav nekādu glābšanas instrumentu, bet vasarā ir pārgalvība un savu spēka neaprēķināšana," teic Meikšāns.
Glābšana mežos un purvos ir sezonāla – vasara un rudens ir laiks, kad dienesti koncentrējas situācijām reģionos, kur blīvs mežu masīvs. Protams, apmaldīties, kā zināms, var arī trīs priedēs, bet šādās reizēs apjukušie parasti paši tiek galā.
"Piedalāmies meklēšanas darbos, kas saistīta ar cilvēku meklēšanu mežos un purvos, grūti pieejamās vietās. Sadarbībā ar Valsts policiju, ar NBS pārstāvjiem, brīvprātīgajiem, ja meklē cilvēku nepieejamās vietās, cilvēku nes, ja viņš nevar paiet. Ar skaņas signāliem un bākugunīm sniedzam signālu tam, kurš apmaldījies, lai novirzītu cilvēku uz tuvāko ceļu."
Nepatikšanas augstumā – uz jumtiem, kokos un stabos, vai ari pazemē – alās, komunikāciju šahtās, akās. Arī šim situācijām ugunsdzēsēji ir gatavi un ik dienu pilnveido savas prasmes. Reiz glābēji nāca talkā arī "Degpunktā" komandai, kad operators, filmējot zaros palikušu kaķi, pats nokļuva slazdā, no kura spēja tikt ārā, tikai izmantojot ugunsdzēsēju izbīdāmās kāpnes.
Pērn palielinājies arī sadzīves negadījumos izglābto bērnu skaits. Salīdzinot ar 2023. gadu, glābto mazuļu un jauniešu skaits ir divkāršojies. Pirms diviem gadiem 17, bet pērn jau – 34.
"Situācija pārsvarā ir saistīta ar maziem bērniem. Kad viņi ir mājās, drošā vidē ar vecākiem, un vecāks iziet uz īsu brīdi kāpņutelpā vai uz balkona, un bērns aizslēdz durvis. Un pēc tam viņam pietrūkst vai nu spēka, viņam sākas panika, viņš sauc pēc palīdzības, bet durvis nevar atvērt. Bērni spēj ielikt savas rokas un galvas dažādās spraugās, un pēc tam nevar izņemt ārā. Braucam, taisām vaļā, atlaužam, atbīdām, lai bērnu atbrīvotu."
Glābēji atgādina. Kritiskās situācijās arī aculieciniekiem nav aizliegts steigties palīgā cietušajiem. Bet pirms tam obligāti jāsazvana glābēji un jāpaziņo vismaz notikuma vietas adrese un apstākļi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
