Sākotnējā informācija, ko zina stāstīt apkārtējie – zēns kopā ar citiem bērniem slidinājās ar ragavām pa kalniņu upes tuvumā. Ūdenī puika nonāca, iespējams, ziņkārības vadīts staigājot pa ledu. Trīs dienas pēc kārtas kopā ar vietējiem novada likumsargiem, Valsts policijas pārstāvjiem un ugunsdzēsējiem glābējiem strādāja arī brīvprātīgie no organizācijas "Bezvēsts.lv".
Vieta, kur ielūza bērns, proti, Lielā Jugla, ir pietiekami sarežģīts posms tieši zemūdens meklējumiem, stāsta organizācijas vadītājs Aleksandrs. "Tādās vietās ir ļoti sarežģīti meklēt cilvēkus, bērnus. Bērnus meklēt īpaši grūti, morālu un emocionālu apsvērumu dēļ. Vieta ir ļoti sarežģīta, jo ir pilna ar satrūdējušiem koku gabaliem, ledus gabaliem un nav precīzi skaidrs, kur mirstīgās atliekas varēja aiznest. Varēja aiznest 50 metrus vai pa straumi varēja aiznest desmit kilometrus tālāk. Acīmredzamas vietas mēs, protams, pārbaudījām. Ar sonāra palīdzību pārbaudījām, pašvaldības policijas pārstāvji pārbaudīja ar zemūdens kamerām. Visi cītīgi un nopietni strādāja šajos meklējumos un ļoti centās atrast."
Diemžēl iepriekšējo dienu pūles nesekmējās ar rezultātiem. Glābēji turpināja meklējumus arī trešdien. Ropažu novada pašvaldības pārstāvji sniedza informāciju, ka līdzīgus izsaukumus, proti, ka pa ūdenstilpju ledu staigā bērni Ropažu apkaimē, pašvaldības policijā saņemti arī pagājušajā nedēļā.
"Degpunktā" saņēma videomateriālu no kāda skatītāja, kurā redzamas bīstamas aktivitātes ūdenstilpju tuvumā. "Bezvēsts.lv" vadītājs, reaģējot uz traģisko atgadījumu Zaķumuižā, aicina bērnu vecākus atkārtoti izrunāt ar atvasēm uzvedību ielā, pie ūdeņiem un ledus.
"Gribētos, lai šis gadījums cilvēkiem tiktu izrunāts mājās ar tuviniekiem, bērniem. Pats esmu izaudzis Rīgas centrā. Bērnībā mēs regulāri slidinājāmies pa Bastejkalnu, gar pilsētas kanālu. Vienmēr bijis tā, ka kāds centies nokāpt lejā, pie ūdens, pastaigāt pa ledu, pārbaudīt, cik ir izturīgs ledus. Es domāju, ka no tiem laikiem nekas nav mainījies. Mēs visi bijām bērni. Vecākiem ir jāveic sarunas, mājās jāstāsta, lai tādu gadījumu būtu mazāk. Drošības sajūta ir ārkārtīgi svarīga. Manuprāt, par to ir jārunā arī skolās, lai par traģiskiem gadījumiem cilvēki būtu informēti. Daži saka, ka par tādām lietām labāk nerunāt, taču es uzskatu, ka ir jārunā, lai būtu mazāk tādu nelaimju," pauž Aleksandrs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
