"Cik var mēslot?" Mangaļsalas kaimiņiem kašķis par tualeti. "Degpunktā" skaidro, kā rīkoties
Četri kaimiņi un viena māja Mangaļsalā. Vieta, kur cilvēki nespēj sadzīvot viens ar otra veiktajām darbībām pat tad, kad palīgā tiek saukti likumsargi. Katrs uztraucas par savu īpašuma daļu un pie kopsaucēja tā arī nespēj tikt. Vieniem traucē trokšņi, citiem šķiet, ka viņus novēro, un ar atkritumu apsaimniekošanu arī ir problēmas. Kā risināt kaimiņu domstarpības, un kādus regulējumus nosaka likums.
"Kanalizāciju kādreiz pie sevis uztaisīsi, vai mēslosi te apkārt?" vaicā viens no kaimiņiem. "Es nemēsloju," atbild otrs. "Mēslo!" uzstāj otrs. "Kāpēc jūs te savus netīrumus izmetat?" vaicā cits. "Kādus netīrumus?" tam atjautā. "Fekāliju netīrumus. Jums pašiem atkritumu konteiners ir?"
Šādi sākas "Degpunktā" tikšanās ar Mangaļsalas ielas 3. nama iedzīvotājiem.
Vienstāva ēkā, kas sadalīta četros dzīvokļos, dzīvo četri cilvēki – mājas vecākā Anna, blakus viņai Tatjana.
Otrā pusē dzīvo jaunākais no kaimiņiem – Aleksandrs. Savukārt viņam blakus mājo Ruta.
Strīds starp dzīvokļu iemītniekiem Mangaļsalā nerimst jau vairākus gadus. Nemitīgs troksnis, kas rodas gan no Aleksandra veiktajiem remontdarbiem, gan mūzikas, ko viņš mēdz atskaņot vakaros, neļauj Rutai mierīgi iemigt.
Artūrs, kurš ikdienā palīdz Rutai, jo viņai ir veselības problēmas, stāsta, ka nesaskaņas ar kaimiņiem sākušās jau pirms vairākiem gadiem, taču šobrīd visa kļuvis par daudz. Visvairāk traucē tieši remontdarbi.
"Vispār šeit lauzt nedrīkst. Šī ir militārā māja. Te bija militāristi un te bija sprādziens, kas te jau kārtīgi visu pabojāja. Tā, ka visa māja notrīcēja desmitos vakarā. Tas notika vasarā."
Kaimiņi sūdzas par kaimiņu, kurš vakaros atbrauc mājās un mājiniekiem nav kur likties. "Mūzika dārd līdz vienpadsmitiem, dažreiz līdz desmitiem. Viņš rībina, klauvē, mēs vairs nezinām, ko darīt. Esam sazinājušies ar policiju, bet nekā," izmisuši ir mājas iemītnieki.
Pašvaldības policija izsaukumus uz adresi saņēmusi vairākkārt. Inspektors gan uzsver, ka likumsargus nesaskaņās iesaistīt nepieciešams tikai gadījumos, ja patiesi situāciju nav iespējams atrisināt pēc savstarpējām sarunām.
"Pirmais, ja kaimiņattiecības vēl nav sabojātas. Ja komunikācija ikdienā ir ļoti normāla. Mēs sasveicināmies viens ar otru. Varbūt aiziet un painformēt, ka trokšņi traucē. Varbūt ikdienā, ja ir jūtama sarunās negatīva attieksme, ja pat nesveicinās viens ar otru, tad es tiešām ieteiktu vērsties policijā. Ja ir nepārliecinātības sajūta, ja es iešu pie kaimiņa, tad būs lielāks konflikts vai nesaprašanās. Tad, jā, jāiesaista policija, jāzvana uz 112."
Tatjana ir satraukta par videonovērošanas kamerām, kas izvietotas kaimiņienes Annas pagalmā un vērstas gan pret viņas, gan arī Rutas īpašumu. Sievietei rodas sajūta, ka viņi visu laiku tiek novēroti, katru darbību fiksē gan Anna, gan Aleksandrs. Tatjanai pašai ir neliela kamera, bet, salīdzinot ar kaimiņu novērošanas iekārtām, tas esot tīrais sīkums.
"Man ir videokamera, bet tā ir vērsta uz vārtiņiem, kā vienmēr, lai es redzētu, kas atnāk. Bet tagad jau pusgadu es dzīvoju tā. Ne ienākt, ne iziet, visu viņi kontrolē."
Mājas vecākā Anna atklāj, ka kameras iegādājusies, lai rūpētos par savu drošību, jo ikdienas jūtas apdraudēta.
"Te man zied sniega rozes, neskatoties uz salu un sniegu. Un es baidos, ka viņi man tās nenoindē. Man žēl, es mīlu ziedus, man tikai ziedi ir. Man nav ne kartupeļu, ne burkānu. Es cenšos, lai viss būtu skaisti. Kā es šeit nokļuvu, es vienkārši dzīvoju šausmās, ko tādu es nekad negaidīju."
Datu valsts inspekcijā, skaidrojot situāciju ar video kamerām, norāda, ka ir nepieciešams pamatots iemesls, lai īpašumā izvietotu novērošanas kameras, un apkārtējiem ir jābūt skaidrībai par to, kādam mērķim ierakstu veikšana paredzēta.
"Tātad jābūt arī izliktai zīmei par to, kurš veic šo videonovērošanu. Kameras leņķim, tam, ko redz kamerā, jābūt samērojamam ar to, ko vēlas sasniegt. Ja es filmēju savu pagalmu, jo gribu būt drošs, lai manā pagalmā neviens neienāk, tad es nedrīkstu filmēt arī visu ielu pagalma garumā."
Aleksandrs stāsta, ka vēlas dzīvot sakārtotā apkārtnē. Blakus mājai atrodas Piejūras dabas parka stāvvieta, tur bieži savus auto novieto cilvēki, kas atbraukuši apskatīt Mangaļsalu. Taču skats, kas paveras pretī, nav patīkams, ja mājas iedzīvotāji paši nespēj uzlabot vidi, kurā ikdienas uzturas.
"Šī ir mājas vecākā. Šī māja ir atteikusies no namu pārvaldes. Mēs gribam saimniekot patstāvīgi. Pirms pieciem gadiem es nopirku mājas daļu izsolē, oficiāli. Satikāmies, nolēmām ieviest kārtību. Sakārtosim teritoriju, ierīkosim kanalizāciju, ūdens apgādi, saimniekosim."
Aleksandrs norāda, ka cilvēki blakus viņam dzīvo te jau desmit gadus, bet tualeti nav ierīkojuši. "Kādi desmit, viņa te dzīvo jau trīsdesmit gadus. Mēslus izmet, no rīta man aiz sienas un aiz sētas. Nu, cik var!"
Pēc visa redzētā "Degpunktā" uzrunātie juristi un citi eksperti norāda, ka šajā gadījumā, iespējams, labākais risinājums samilzušā konflikta risināšanā tomēr ir atgriešanās pie mājas apsaimniekošanas, ko nodrošina neatkarīga firma, kas uzliks visiem mājiniekiem vienādus un proporcionālus pienākumus un maksājumus, atkarībā no domājamās daļas lieluma.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
