Par lielā ķīra olu iznīcināšanu vīrietim būs jāmaksā 50 tūkstošu eiro sods

50 000 eiro un 140 piespiedu darba stundas sabiedrības labā. Tādu sodu saņēmis kāds vīrietis, kurš 2021. gada maijā Veselavas pagastā pie Bērzkroga ar SUP dēli aizairējās uz Bērziņu dīķa saliņas un ar airi iznīcināja vairākas lielā ķīra olas. Visticamāk, konkrētu vaininieku nekad neizdotos atrast, ja vien tieši tajā rītā krūmos pie ūdenstilpes nesēdētu putnu vērotājs, kurš notikušo iemūžināja.

Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode stāsta, ka kopā ar policiju lietu virzīja tālāk. Neapstrīdami varēja pieradīt desmit olu iznīcināšanu, lai gan to varēja būt arī vairāk.

Sākotnēji vīrietis savu vainu atzinis, tomēr vēlāk, kad uzzinājis olu vērtību, pārdomājis un savu liecību mainījis. Stāstījis, ka uz salas meklējis noklīdušu dronu. Laikrakstam "Latvijas Avīze" putnu vērotājs, kas nofilmēja pārkāpumu, skaidroja sekojošo. "Cilvēks šķaidīja olas un ligzdas ar airi, ar zābakiem mina. Varēja dzirdēt, kā olas tiek mestas un plunkšķ ūdenī," viņš pauda.

Lielais ķīris ir visbiežāk Latvijā sastopamā kaiju suga. Putni ligzdo kolonijās un līdz ar to viņiem ir nepieciešami specifiski apstākļi, lai ligzdošana būtu sekmīga. Lielie ķīri ir tā saucamā lietussargsuga.

Ornitoloģe Māra Janaus stāsta, ka viena no kolonijas ligzdošanas funkcijām ir ligzdu kolektīvā aizsargāšana pret plēsējiem.

Pēdējo piecdesmit gadu laikā dažādu iemeslu dēļ lielo ķīru kolonijas ir krietni samazinājušās. Putnu nīdējus varbūt var mierināt tas, ka lielie ķiri jāpiecieš vien dažus mēnešus. Tie pārziemo Eiropas siltākajās valstīs un marta beigās atgriežas Latvijā.

Apciemojot Bērziņu dīķi pēc gada, ornitoloģe tur nesastapa vairs nevienu putnu. Olas, kas palika uz salas, putni, visticamāk, sabīstoties, atstāja.

Ministru kabineta noteikumos ir minētas aizsargājamās sugas, kuras sadalītas pa kategorijām, tā teikt, sadalītas pēc vērtībām. "Nav runa par vienas vai desmit olu vai ligzdas izpostīšanu, tika izpostīta visa šī kolonija pilnīgi un galīgi," stāsta Janaus.

Ja sugas indivīts iznīcināts aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, tad summa tiek dubultota. Ja iznīcinātas olas, tad arī piemērots papildu koeficients. Zaudējuma aprēķinus veic Valsts vides dienests.

Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode stāsta, ka Melnais stārķis, Klinšu ērglis Jūras ērglis ir sugas, par kuru postījuma darbiem ir paredzēti pietiekami lieli zaudējuma apmēri. Tas tiek darīts ar mērķi, lai nerastos vēlme apzināti iznīcināt putnus vai to olas.

Tā kā bargais sods piespriests pirmās instanses tiesā, to, visticamāk, apsūdzētais pārsūdzēs.