Semīša slepkavība ir pēdējais piliens. Jēkabpils šāvēja zvērības ilgst jau 26 gadus
Latviju pēdējās dienas pāršalcis stāsts no Jēkabpils – kāds vietējais iedzīvotājs vērš savus ieročus apkaimes mājdzīvnieku virzienā. Noslepkavoto mīluļu statistika ir tiešām biedējoša, un nesen to papildināja vēl viens suns. Iedzīvotāji ir vienlaikus dusmīgi un baiļu pilni par slepkavu, kas dzīvo viņiem blakus, kā arī viņi ir neapmierināti par varasiestāžu bezdarbību visus šos gadus. Pilsētas iedzīvotāji pirmdien, 22. septembrī, aizvadīja tā saucamo kluso plakātu akciju, lai vērstu valsts uzmanību par notiekošo.
Jēkabpili jau ilgu laiku ir terorizējis kāds vietējais iedzīvotājs ar tiešām zvērīgu nodarbošanos. 26 gadu laikā viņš ir nošāvis 13 apkaimes suņus. Viņa pēdējais upuris ir pomerānietis, vārdā Semītis, kurš 1. oktobrī būtu svinējis savu trešo dzimšanas dienu.
"Es, atbraucot no darba tajā drausmīgajā vakarā, ieejot priekštelpiņā. ieraudzīju, ka Semītis guļ asiņains. Es nesapratu, kas ir noticis. Domāju – ko man darīt, izklausīju sirdspukstus, nevarēju saklausīt. Pati esmu mediķe. Tad es uzreiz zvanīju veterinārārstei, kura bija pieejama. Braucām uzreiz pie viņas. Tur konstatēja, ka tā ir šauta brūce. Konstatēja viņa nāvi."
Antai nebija daudz jāprāto, kurš noslepkavoja viņas mīluli – ļaundaris dzīvo pretējā mājā. "Arī iepriekš viņš bija bļāvis uz to sunīti, viņš mani neredzēja, jo es biju dārzā, ravēju. Es dzirdēju, ka viņš bļauj. Necenzētos vārdos, ar naidu. Jā, un arī es biju dzirdējusi, ka pret maniem vārtiem iepriekš atsitas tādi kā akmeņi. Es to nebiju sapratusi, bet tagad es to saprotu, ka viņš jau iepriekš bija šaudījies," stāsta Semīša saimniece.
Semīša stāsts bija pēdējais piliens apkaimei, kura jau teju ceturtdaļgadsimtu cieš no vardarbīgā kaimiņa slepkavībām.
Sunītis, kuru nošāva zem ogu krūma. Lora, kurai izšāva aci. Eiro, kuru sašāva kaklā. Ralfiņš, uz kuru šāva un neilgi pēc tam viņš pazuda mīklainos apstākļos. Remis, kuru nošāva ar divām lodēm.
Šajā ielā ir gandrīz 30 māju, un teju katra no tām vai nu solidarizējas ar kaimiņiem, vai arī stāsta par savu četrkājaino draugu traģiskajiem likteņiem.
Džesas stāsts ir viens no sirdi plosošākajiem – viņu vīrietis ievilināja savā pagalmā, nošāva un tad suņa līķi aiznesa un nolika pie saimnieku mājas. Savu darbību viņš pamatoja ar banālu loģiku – savā pagalmā es daru, kā vēlos. "Kad mamma gāja skaidroties, viņai skaidri un gaiši viņš pats pateica, ka sunim nav ko nākt svešā pagalmā, un arī ekspertīzē bija atzinums, ka suns ir nošauts no tuvuma," stāsta Džesas saimniece.
"Tas nedrīkst notikt tādā mūsdienu sabiedrībā. Kaut kas tāds nevar notikt, ka cilvēks ar ieroci šauj – uz dzīvnieku, uz putnu pilsētas teritorijā – uz jebko," viedokli pauž Inese, suņa Emmas saimniece.
Kā stāsta, vīrietis ir mednieks, mājās uzglabā un izgatavo ieročus, remontē bises.
Cik iedzīvotāji ir redzējuši, viņš parasti uz dzīvniekiem šauj no mājas balkona, tad nometas rāpus un lavās atpakaļ mājā.
Šauts tiek arī pa kaķiem un putniem. Reiz vīrietis esot atklājis uguni publiskā vietā. Kas varētu būt novedis pie tik radikālas, postošas un vienlaikus sistemātikas rīcības, centāmies noskaidrot sarunā ar psihoterapeitu Aivi Dombrovski – viņš skaidro, ka šāds cilvēks nekad nemeklēs palīdzību, visticamāk, ka varmāka savu rīcību uzskata par normālu un tai cēloņi var būt dažādi.
"Bērnības trauma tur, visticamāk, ir apakšā kaut kāda. Varbūt tā ir forma, ka viņš to traumu izreaģē – tur pēc kārtas ir bliezt un bliezt, un bliezt. Šaut un šaut. Varbūt tā ir kāda pārnesta reakcija, kur viņš, teiksim, nevar izdarīt pāri tam, kurš viņam darījis. Tad viņš pārnes un dara tam, kam var izdarīt."
Ja spēj nodarīt pāri dzīvniekiem, ļoti iespējams, ka šautene kādreiz tiks pavērsta uz cilvēku. Atskaitot bailes un pārdzīvojumus, Jēkabpils iedzīvotāju šī brīža lielākā sāpe – policijas bezdarbība. Vīrietis esot vairākkārt draudējis iedzīvotājiem. Man ir sakari, un es esmu neaizskarams – šāds vētījums tiek sūtīts apkārtējiem un liek domāt, ka šāvēja paziņas ir likumsargi. Redzot netaisnību, iedzīvotāji ir gatavi rīkoties paši.
"Runājot ar daudziem man pazīstamiem cilvēkiem, diemžēl vai par laimi, nevēlas iesaistīt policiju, viņi ir gatavi aiziet un personīgi izdarīt to pašu, ko izdarīja sunītim. Tā kā tas nu, es nezinu, es īsti nesaprotu – no savas puses šo jautājumu pacelšu visaugstākajā līmenī, jo iedzīvotāji stāsta, ka ir entie iesniegumi jau bijuši policijā. Visi zina vainīgo, bet joprojām tas turpinās."
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirknī nav informācijas par dzīvnieku nošaušanas gadījumiem iepriekšējos gados vai par līdzīgiem notikumiem konkrētajā mikrorajonā, kā arī nav informācijas par personu, kas būtu nogalinājusi vairākus mājdzīvniekus, par ko nebūtu saukta pie atbildības.’’
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
