Tīkli, murdi un viltīgas metodes. Ādažu policisti ķemmē Baltezeru
Iestājoties siltajam laikam, likumsargu darba pienākumos pastiprinātāka kļūst ūdenstilpju apsekošana. Upju un ezeru krastos bieži nākas manīt izliktus tīklus un murdus, ko nelegāli izvieto maluzvejnieki. Raidījums "Degpunktā" devās līdzi Ādažu novada pašvaldības policistiem, lai pārbaudītu šīs problēmas izplatību Baltezerā.
Līdzās godīgiem makšķerniekiem nereti sastopami arī maluzvejnieki, kuru rīcība kaitē zivju resursiem un apkārtējai videi. Tāpēc ūdenstilpes tiek regulāri apsekotas.
"Lai tiktu novērsti pārkāpumi, tiek patrulēts arī dažādos laikos, dažādās vietās. Tas var būt ne tikai pa dienu, bet arī vakaros vai tumšajā diennakts laikā. Makšķerēšanas sezonas atklātajā laikā ir ļoti aktīvi cilvēki, viņi var makšķerēt gan četros no rīta, gan 12 naktī, tāpēc mēs varam vienmēr ierasties uz ūdens," saka Ādažu novada PP vecākā inspektore Sandra Beļakova.
Lai labāk saprastu, kas atrodas ezera dibenā, likumsargu motorlaivā pievienots eholots, kas paralēli ūdens dziļuma un temperatūras noteikšanai, spēj fiksēt dažādus priekšmetus. Papildus tam tiek izmantots tīklu ķērājs jeb tautā saucamais āķis.
"Āķi izmanto, lai ūdens gultnē varētu konstatēt kādu neatļautu priekšmetu, tīklu. Aizķerties var jebkas absolūti. [Jautājums: Tas tāds efekīvs darbarīks?] Efektīvs, jā. Noder ļoti, īstenībā ļoti. Ja pacel augstāk, tad var aizķert kaut ko šeit ūdenī, bet tā principā viņš iet pa ūdens dzelmi un tad ķeksē visu ārā," saka Beļakova.
Piektdien uz ezera viss kluss, nevienu likumpārkāpēju vai slazdu, vairāku stundu laikā, atrast neizdevās. Pirmdien gan pie kādas privātmājas laipas, likumsargi uzgāja murdu ar raudu un asari.
"Tā kā sezona laikam nesen ir tikai atklāta, tad laivinieki tikko sāk braukt. Un visbiežāk tā ir makšķerēšana no krasta vai makšķerēšana no laipām. Bieži sastopami arī ir tīkli. Starp latviešiem laikam tas ir ļoti populāri – tīkli, murdi. [Jautājums: Vai maluzvejnieki cenšas kaut kā noslēpt tos murdus, tīklus?] Jā, ir visādas metodes – iegremdēšana, pludiņa atstāšana ūdes virspusē un piesiešana pie laipām, pie staba, pie koka. Zvejnieki ir ļoti apķērīgi," bilst Beļakova.
Gadu laikā likumsargi jau ir ietrenējuši aci, un pazīmes, kas liecinātu par ūdenī iegremdētu tīklu, saredz pa gabalu. Bieži lamatu tuvumā neviena nav un zvejas tīkli tiek konfiscēti, taču, ja likumpārkāpējs tiek pieķerts uz vietas, sods par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumu ir līdz pat 350 eiro, tam klāt nāk maksa par katru noķerto zivi, ja tiek pārsniegts atļautais daudzums.
"Katrai zivij ir dažādi, piemēram vimbām, drīkst būt septiņas vimbas. Par katru vimbu, kas ir virs septiņām, ir zaudējumu atlīdzināšana virs 29 eiro, neskaitot naudas sodu par pašu pārkāpumu. Protams, lašiem un tādām augstvērtīgām zivīm ir lielāki sodi," saka Ādažu novada PP vecākais inspektors Oskars Bērziņš.
Murdu un tīklu izlikšanu traktē kā rūpniecisko zveju, tāpēc privātpersonām šāda nodarbe ir aizliegta. Lai cope paietu bez policistu iesaistes, makšķerēt gribētājiem jāseko līdzi katras ūdens tilpes saistošajiem noteikumiem, to ērti apskatīt mājaslapā "manacope.lv".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
