"Uz lētām dāvanām nedrīkst paļauties." Kā Andrejam izdevās izsprukt no krāpniekiem
Strauji tuvojoties Ziemassvētku laikam, daļa cilvēku jau laicīgi sākuši domāt par dāvanu iegādi saviem tuviniekiem. Nereti tās tiek pirktas internetā un piegādātas pakomātos. Šajā laikā aktivizējas arī krāpnieki, kuri ar viltus īsziņām izmēģina savu veiksmi un no cilvēkiem izvilina kartes datus vai citu personīgo informāciju.
Andrejs, pavadot laiku savā mājvietā, ievērojis, ka telefonā atnāk jauns paziņojums. Apskatot ekrānu pamanījis īsziņu par to, ka saņēmis paciņu no Latvijas pasta. Apskatot tekstu, sapratis, ka saņemtā ziņa ir mēģinājums no viņa izkrāpt naudu.
"Pirmkārt, jau tas teksts. Redzams, ka tas nav skaidrā latviešu valodā. Otrs, piedāvā veikt kaut kādas darbības, kas ir diezgan sarežģītas īsziņai. Tālāk lasi, ka īsziņa – it kā sūtīta no Latvijas pasta, bet norādītā mājaslapas adrese nesakrīt ar to lapas adresi, ko zinu Latvijas pastam."
Ziņā bijis norādīts, ka darbības jāveic 24 stundu laikā. Arī tas licis aizdomāties, jo steiga šķitusi nepamatota, tādēļ vīrietis bloķējis sūtītāju un par gadījumu pastāstījis apkārtējiem. Šobrīd gan Andrejs nebija gaidījis nevienu sūtījumu, taču vīrietis uzsver, ka svētku laikā dažādi pārsteigumi nav retums.
"Nevar izslēgt nekad neko. Cilvēki mēdz sagādāt kaut kādus pārsteigumus, īpaši, ja nāk Ziemassvētki. Jādomā, kas var būt šis sūtītājs un uz šādiem lētiem paziņojumiem un dāvanām nedrīkst paļauties," pauž Andrejs.
Elviss Strazdiņš, kurš ikdienas atmasko krāpniekus interneta vidē, izmantojot dažādas shēmas, stāsta, ka krāpniecības gadījumi notiek periodiski. Kādu brīdi aktīvi tiek izsūtītas viltus ziņas, tad sabiedrība pie tām pierod, sāk uzmanīties. Sākas klusuma periods, taču pēc laika ar jaunu sparu viss atgriežas.
Svētku laiks ir viens no iemesliem, kādēļ ir sācies jaunais krāpniecības vilnis un neviens nav pasargāts no šādu ziņu saņemšanas.
"Viņi izsūta visiem masveidā. Visi numuri, kas viņiem ir datu bāzēs, tiem arī izsūta. Šobrīd, uz ko viņi taupa naudu, ko esmu ievērojis, Viņi vairs nesūta no numuriem, bet sūta no Apple ID – Apple lietotājiem, un no Gmail kontiem – Android lietotājiem."
Lai neuzķertos uz krāpniekiem, noder visas zināšanas par atpazīšanu, piemēram, kļūdains teksts. Tomēr, kā brīdina Strazdiņš, pienāks diena, kad tekstos kļūdu vairs nebūs. "Cilvēkiem ir jāmāca, kādas lietas pasts neprasa. Pastam ir tikai viens domēns – pasts.lv," pauž Strazdiņš.
Visbiežāk uz šīm ziņām uzķeras cilvēki, kas ir vecuma posmā no 30 līdz 40 gadiem. Viņi aktīvi izmanto internetu, nereti kontā glabā zagļus kārdinošas summas, kā arī var kļūt par potenciālajiem upuriem, uz kuru vārda tiek paņemti kredīti. To, no kādas naudas summas nāksies atvadīties cilvēkam, kas savus datus nodevis tālāk, ietekmē arī viņa mobilās ierīces vai datora cena.
"Uz krāpnieku serveri tiek nosūtīti arī dati par cilvēka pārlūku. Un no pārlūka var noteikt, kādu ierīci cilvēks lieto. Tas var būt kāds dārgāks telefons. Tad paskatās, un secina- no šī cilvēka var vairāk naudas izkrāpt.
Par krāpniecības mēģinājumiem nepieciešams ziņot likumsargiem, kiberincidentu novēršanas institūcijai cert.lv, kā arī, ja ir tāda vēlme, par to var rakstīt arī Elvisam Strazdiņam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
