Klasiskais krāpniecības piemērs – cilvēks sociālajā medijā "Facebook" vai "Instagram" saņem vēstuli, ka viņa profils tūlīt tiks bloķēts un nepieciešams atvērt saiti, lai to apturētu.
"Tur [saitē] prasa autentificēties, un domēns ir pilnīgi cits, kam nav nekāda sakara nedz ar "Facebook" vai "Instagram", bet tam neviens nepievērš uzmanību, lapa izskatās identiska. Ievadot šos datus, krāpnieki tos paņem un ievada īstajos sociālajos tīklos… Un tad atnāk vēstule par jaunu autentifikāciju, tu domā, ka tas esi tu, kas autentificējas, un brīdī, kad apstiprini autentifikāciju, krāpnieks pārņem kontu, nomaina paroles," stāsta Strazdiņš.
Šādā veidā krāpnieki cenšas izspiest naudu vai arī piekļūt profilam, lai izmantotu to tālākām krāpniecības shēmām, piemēram, tavā vārdā rakstot vēstules draugiem ar lūgumu aizdot naudu.
"Sociālo mediju konts ir jāsargā, pretēji – tavi radinieki riskē palikt bez naudas," uzsver Strazdiņš.
Tāpat raidījumā viņš skaidro, cik viegli krāpniekiem ir atšifrēt paroles un kādēļ labākai drošībai izmantot "paroļu menedžerus", kas automātiski izveido spēcīgas paroles nevis mēģināt tās izdomāt pašiem. "Vislabākā parole ir tā, ko tu neatceries," piebilst Strazdiņš.
Kā vēl pasargāt savus sociālo mediju kontus? To uzzini raidījumā "Krāpnieku kods".
Klausies rubriku "Krāpnieku kods" katru otrdienu radio "Star FM" un "TOP radio"!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
