Uz saturu

Vēlme ietaupīt 4 eiro un piegružot mežu var beigties ar brangu sodu – vides piegružotāji turpina cūkot

Vides piegružotāju skaits Latvijā nemazinās, diemžēl gluži pretēji. Cilvēki turpina meklēt dažādus nostūrus, lai izmestu savus atkritumus bez sirdsapziņas pārmetumiem. Savukārt Latvijas Valsts meži un citi dienesti atvēl lielus līdzekļus, lai drazas savāktu, tā vietā, lai izlietoto naudu iztērētu, piemēram, ģimenei draudzīgu atpūtas vietu izveidē. Kā aizvadīts 2024. gads, ķerot pārkāpējus un vācot viņu atstāto, skaidroja raidījums "Degpunktā".

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Taksometra vadītājs nekautrējoties iebrauc garāžu kooperatīva nomalē, no bagāžas nodalījuma izvelk divas riepas un no tām atbrīvojas, iemetot zālē. Viņam netraucē garām ejošie cilvēki vai apziņa, ka viņš piegružo vidi. Visticamāk, vadītāju pārņem atvieglojums, jo tikko izdevies ietaupīt aptuveni 4 eiro. Apmēram tik daudz nepieciešams samaksāt aizvedot divas riepas uz šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumu. Tomēr pozitīvā ziņa – mūsdienās videomateriāli kalpo kā izcils pierādījums.

Pēc Latvijas Valsts mežu statistikas, 22% no pērnajā gadā savāktajiem vairāk nekā 1880 kubikmetriem atkritumu (1881 m³), riepas ieņem trešo vietu. Būtiskāko daļu veido sadzīves atkritumi, tad seko būvgruži, šīferi, auto daļas un bīstamie atkritumi. Atkritumu savākšanas izmaksas, ko sedz Latvijas Valsts meži, 2024. gadā sasniedza gandrīz 150 tūkstošus eiro (148 282 eiro).

Statistika nav iepriecinoša – gan Latvijas Valsts mežos, gan Valsts vides dienestā atzīst, ka vides tīrībā uzlabojumu nav. Atkritumi apjomi tikai aug. Par lielu daļu vietu, kas kļuvušas kādam par savu drazu izmešanas punktu, iestādes uzzina pateicoties aplikācijai "VidesSOS".

"Pēc atkritumu daudzuma un pēc tās uzvedības pārkāpējiem šķiet, ka neviens viņus neredz, bet arvien biežāk mums izdodas šos pārkāpējus pārsteigt, to mums palīdz mūsu mežu kameras," stāsta Latvijas Valsts mežu Mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde.

Sodi ir gana lieli, un arī to piemērošanā dienesti nav pielaidīgi. Neatkarīgi vai dabā izmesta viena vai desmit riepas.

"Fiziskai sods personai ir no 90 līdz 1000 eiro, bet juridiskai personai no 250 eiro līdz 2800 eiro," skaidro Valsts vides dienesta Operatīvā koordinācijas centra vadītājs Elmārs Jasinskis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Būtisku atkritumu apjomu vidē rada nelegālie atkritumu savācēji, norāda Latvijas Valsts mežu Mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde.

Gan Valsts vides dienestā, gan Latvijas Valsts mežos ir vienisprātis, ka cilvēki turpina piegružot dabu, jo trūkst informācijas par legālajām iespējām un nav arī intereses šo informāciju meklēt. Visbiežāk cilvēks izlemj, ka grib mājās rīkot pavasara tīrīšanu tieši šodien un nav padomājis, kur un kā atkritumus izmetīs, bet vēlas no tiem atbrīvoties nekavējoties. Viena no platformām, kas palīdz atrast legālas atkritumu nodošanas vietas, ir "skiroviegli.lv".

Joprojām visvairāk piegružotu teritoriju ir Pierīgā, 70% no visa izgāzto atkritumu daudzuma, izceļas arī lielāko pilsētu apkārtnes, piemēram, Jelgavas un Jūrmalas teritorijas.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm