Vīram un dzīvniekiem "piemēroti" apstākļi. No audzētavas Dārziņos kārtējo reizi izņem desmitiem ķepaiņu
Rīgā, Dārziņu apkaimē, pagājušajā nedēļā Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvji apsekoja trīs īpašumus un no tiem antisanitāru apstākļu dēļ izņēma vairākus desmitus dzīvnieku. Visas adreses saistītas ar vienu un to pašu oficiāli reģistrētu audzētavu, kas gadiem ilgi turpina darboties, neraugoties uz sodiem un jau iepriekš atsavinātiem dzīvniekiem.
Ar operatīvajiem dienestiem, kā arī Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvjiem "Degpunktā" tiekas Dārziņos brīdī, kad no kādas dārza mājas tikko izņemti divi suņi un trīs kaķi.
Tālāk amatpersonas dodas uz vēl citu turpat netālu esošu ēku. Šī īsā periodā būs jau trešā adrese, no kuras antisanitāru apstākļu dēļ tiks izņemti dzīvnieki. Pirmais īpašums tika apsekots pirms neilga laika.
"Mums bija vairākkārtīgi saņemtas sūdzības jeb iesniegumi par konkrētām adresēm. Arī šo dārziņu kooperatīvs bija vērsies vairākās instancēs. Pirmajā reizē ierodoties konstatējām visas adreses, piefiksējām faktus. Tā kā tikai vienā no adresēm uz vietas esošs bija dzīvnieku īpašnieks, mēs pārbaudījām to dzīvnieku turēšanas vietu, dokumentus un pašus dzīvniekus. Tajā situācijā tika konstatēti dzīvnieku labturības pārkāpumi un pieņemts lēmums par dzīvnieku izņemšanu. Kopā bija 25 suņi, trīs degu peles, trīs papagaiļi un viena jūrascūciņa.
Pārējās adresēs īpašnieku nebija, un agrākā pieredze liecināja, ka sadarbība ar īpašumu saimniekiem nav bijusi veiksmīga, tādēļ lūgts tiesas lēmumu par iekļūšanu adresē bez saimnieku klātbūtnes. Tādēļ šajā reizē PVD pārstāvjus pavada gan pašvaldības un Valsts policija, gan ugunsdzēsēji glābēji. Klātesoši ir arī dzīvnieku aizsardzības biedrības darbinieki no "Ķepu-ķepā", kas tālāk uzņemsies rūpes par pūkaiņiem.
Ko nozīmē ļoti nesmuki apstākļi? To kopā ar operatoru vairāk nekā piecu stundu garumā apskatīja arī "Degpunktā". Dārznieku ielas dārza būda no ārpuses ar neko diži nepārsteidz. Nekopta māja, teritorija, kurā pilna ar dažādām mantām, un vairāki pašdarināti voljēri. No tiem patversmes darbinieki pa vienam izved augumā lielākos suņus.
Paralēli suņiem tiek pamanīti teritorijā arī kaķi. Arī viņi dosies uz jaunām mājām.
Dzīvnieku smilkstēšana un ņaudēšana neatstāj vienaldzīgus arī operatīvo dienestu darbiniekus. Gan policisti, gan ugunsdzēsēji piestāj pie dzīvnieku būriem, lai mēģinātu viņus nomierināt. Visi saprot, ka četrkājainie draugi ir nobijušies.
Kad jau vairāki dzīvnieki nonākuši būros un pagājušas jau vismaz divas stundas, "Degpunktā" pārsteidz fakts, ka bez šaurajiem voljēriem dzīvnieki atrodas arī pašā ēkā. Pēc ilgstošiem klauvējieniem pie durvīm un policistu norādēm tās atvērt tiek nolemts durvis uzlauzt.
Suņi ir sarosījušies, un pēkšņi no nama atskan arī cilvēka balss. Kāds vīrietis ilgstoši ignorējis dienestu klātbūtni.
Patversmes darbiniece uzrunā suņus krievu valodā, jo tie ikdienā pieraduši dzirdēt saimniekus runājam krieviski.
Suni aizved uz automašīnu. Pielabina ar kārumiem, lai dzīvnieks piekristu pasēdēt spēkratā, līdz tiek paņemti arī viņa istabas biedri.
Ēkā palicis vēl viens liela izmēra suns un vēl daudzi mazāka auguma pūkaiņi. To skaists pārsteidz. Tiek atnesti papildu būri.
Iekštelpās dienesti aprunājas arī ar vīrieti. Viņš, tāpat kā konkrētā Dārziņu adrese, ne pirmo reizi nonāk mediju redzeslokā. Viņš ir dzīvnieku saimnieces vīrs.
Pagalmā izdodas atrast arī negaidītu sugas pārstāvi. Tas ir jenots. Dzīvnieks ir gudrs un mēģina izdomāt, kā atsvabināt sevi no būra.
Kopumā no īpašuma Dārznieku ielā tika izņemti 15 suņi, 3 kaķi un jenots. Tuvākie kaimiņi stāsta, ka ir izmisuši. Sadzīvot ar trokšņiem un smaku nākas jau ļoti daudzu gadu garumā. Dzīvnieki no konkrētajām adresēm tiek izņemti ne pirmo reizi, bet vietā ātri vien parādās citi.
"Riešana, gaudošana, kliegšana uz šiem suņiem, smilkstēšana. Tie saimnieki nedzīvo visu laiku uz vietas, tie suņi tiek atstāti novārtā, līdz ar to viņi gaudo. Un tad gaudo līdzi arī pārējie suņi īpašumos."
"Baro, baro, tā jau viņi baro. Apstākļi, nezinu. It kā viņi potēti ir, pabaroti ir. Kādreiz, kad brauca televīzija, to visu skatījās. Tā jau it kā bija, neko piesieties nevarēja. Vienīgi tas, ka viņi tur ir daudz un troksni taisa.
Pabaroti un, iespējams, potēti dzīvnieki patiešām ir, arī čipi ir nolasāmi, tomēr ar to nepietiek, lai dzīvnieks būtu aprūpēts. Starp lupatu kaudzēm un citām drazām ir atrodami arī kausi un apbalvojumi no izstādēm. Pārsteidzošā kārtā suņi un kaķi pieder sievietei, kas reģistrējusi oficiālu Latvijas kinologu klubu "Kanis-A".
Zem tā reģistrētas arī vairākas audzētavas. Daļa no tām ir sastopamas tepat, Dārziņu rajonā. "Degpunktā" zvana jautāt pašai saimniecei, ko viņa saka par dzīvnieku apstākļiem. Tur atbild sieviete, vārdā Svetlana. Viņa stāsta, ka problēma sākusies jau sen kādu kaimiņu dēļ, ar kuriem izcēlies konflikts, tādēļ viņi neliekoties mierā un sūdzoties. Apstākļi ir labi, tādos kā nekā dzīvo arī viņas vīrs.
"Ziemā, kad ir auksti, durvis, jā, tās ir aizvērtas vēsajā laikā. Taču suņus trīs, četras reizes dienā izlaiž laukā. Pagalms ir iežogots. Iziet no sētas suņi nevar, tālab suņi droši staigāja pa teritoriju. 600 kvadrātmetru, es domāju, pilnīgi pietiek, lai mazie suņi varētu izskrieties. Nē, neko ciet nevērsim, diezin vai. Nezinu, kā ar turpināšanu, protams… Attiecībā uz saviem dzīvniekiem es saprotu, ka viņus neatdos, jo viņi jau ir izdalīti. Jau atrasti "saimnieki". Tas viss skaidrs, nav jau pirmais šāds gadījums, teiksim tā. [Jaut.: Tātad, jums ir aizdomas, ka ar jūsu suņiem pēc tam biznesu veidos, kaut kā tā sanāk?] Simtprocentīgi! Man pat nav aizdomu, es to stabili zinu."
Pagalms pie ēkas ir piebāzts ar mantām, sievietes minētie kvadrātmetri, iespējams, strādā kā attaisnojums tikai uz papīra.
"Dzīvniekiem ir nodrošināti dokumenti, ir arī ciltsraksti, kas norāda to šķirnības piederību. Bet, tā kā viņi tiek turēti šādos apstākļos, kur viņus nenodala pa dzimumiem, nav iespējams izsekot, kā viņi vairojas, ir stipri apšaubāms šo dokumentu autentiskums."
Visi uzsāktie procesi ir par labturības prasību pārkāpumiem. Tas ir administratīvs sods, kriminālatbildība šādiem audzētājiem nav. Fiziskai personai maksimālais sods sasniedz 1750 eiro. Šādu dzīvnieku saimnieku aprēķinā – 2 līdz 3 šķirnes kucēnu cena.
"Es teiktu, mums ir vajadzīgs mainīt likumu, kas vēršas pret šāda veida dzīvnieku audzētājiem, kas tirgo suņus ar oficiāliem ciltsrakstiem, oficiāliem dokumentiem, būtu krietni bargāks. Un mans subjektīvais viedoklis, ka viņiem vajag taisni tādas pašas kontroles un noteikumus, kādi ir dzīvnieku patversmēm, jo kā vienā, tā arī otrā vietā ir liels dzīvnieku skaits. Tātad normatīvajiem aktiem būtu jābūt principā vienādiem vai vismaz līdzvērtīgiem. Tāpat Pārtikas un veterināram dienestam būtu jāspēj šeit regulāri veikt kontroles, bet viņi to regulāri nespēj izdarīt, jo viņus diemžēl neielaiž īpašumos, jo tas ir privātīpašums. Privātīpašums mūsu valstī ir svēts. Tas, ko viņi nodara dzīvniekiem, ir šausmīgi. Visi šie dzīvnieki, kurus mēs šodien izņēmām, ir jāsocializē. Tas ir ilgs process. Viņi visi ir principā jāārstē. Man ir prieks par to, ka vismaz šeit esošajiem dzīvniekiem vairs nebūs jācieš, jo tās dzīvniekiem ir mocības, ja katru pusgadu šīs kuces dzemdē. Viena no viņām arī tagad ir grūsna."
Ja pret šādiem audzētājiem nestrādā likumi, izbeigt šo rūpalu var vien atbildīgi topošo dzīvnieku saimnieki.
"Parastais mirstīgais, kurš sev iegādājas suni, es visiem gribētu ieteikt – atbrauciet uz vietas un apskatieties, ko jūs pērkat. Jūs no šādām adresēm dzīvniekus neizglābjat. Jūs palielināt viņu iespēju nopelnīt, un viņi to turpinās tikmēr, kamēr būs šādi pircēji."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
