Vīrietis aplaupa veikala kasi un pēc uzdzīves grasās izdarīt pašnāvību kopā ar mīļoto

Medemciemā necilā dārza būdiņā sev pajumti atradusi Kristīne. Sieviete tikai pirms dažām dienām ievākusies pie drauga Jevgēnija. Viņš ciematā ir zināms kā strādīgs vīrietis, ko dzīves līkloči piespieduši eksistēt pieticīgos apstākļos. Kristīnei vēl pavisam nesen īstās mājas bija treilerī kopā ar dzīvesbiedru Genādiju līdz mirklim, kad viņš izlēma aplaupīt veikalu. Tagad dzīvesdraugs ir aizturēts, bet Kristīni kā līdzdalībnieci policija pagaidām palaidusi uz brīvām kājām.

Kristīne stāsta, ka sākumā gājusi paprasīt ūdeni, lai padzertu tēju, pa to laiku Gena paspēja paņemt savu iepirkumu somu un visu pārējo nepieciešamo zādzībai. Bija izplānojis kaut ko nozagt, šim nolūkam arī paņemta soma. Kristīne pieklauvēja pie veikala durvīm, tās tika atvērtas, un viņi ielaisti iekšā. Pārdevēja iedevusi nocenotos pārtikas produktus, ielējusi ūdeni. Tad Kristīne pameta veikala telpas, nezinot, kas uznāca Genam, bet viņš pārdevējai atņēma tējkannu, uzlēja sievietei mazliet karstā ūdens un atstūma viņu prom no durvīm.

Genādija guvums bija vairākas alkohola pudeles un nauda, ko viņš piesavinājās no kases. Daži iegūtie simti radīja eiforiju un vēlmi uzdzīvot, bet pēc tam romantiski mirt – Genādijs bija iecerējis pēc laupīšanas nonāvēties zem vilciena, līdzi aizraujot arī mīļoto Kristīni. Līdz suicīdam pāris netika, toties atpūta izdevās kā nākas – alkohols, limonāde, konfektes, izbrauciens ar taksometru. Gribējuši pat apmeklēt spēļu zāli, bet bez kovida koda iekšā nav tikuši, tāpēc turpinājuši dzert un vizināties. Pēc pamatīgās uzdzīves pāris tika notverts Olainē.

Pēc uzdzīves abi sēdējuši kopā kādā kāpņutelpā Olainē, līdz aizmiguši. Tad ieradusies policija, kas pāri sākumā aizveda uz patversmi, bet pēc tam uz Olaines policiju.

Genādija izdarības uz savas ādas piedzīvoja kasiere Austra, kura jau divdesmit gadus strādā savā profesijā, bet ar laupīšanu saskārusies pirmo reizi. Turklāt lielākais pārsteigums bijis tas, ka laupītājs ir sens paziņa, kam ikdienā centusies pat palīdzēt, iedodot kādus pārtikas produktus vai uzsildot karstu ūdeni. Genādijs savulaik arī nācis talkā veikalam ar apkārtnes uzkopšanas darbiem un par to bodes saimniece aiz līdzjūtības deva iespēju dzīvot treilerī. Bet vīrietim ar to bija par maz.

Austra

aplaupītā veikala pārdevēja

"Viņš ienāk ar to karsto ūdens tējkannu veikalā. Es gribēju aizvērt durvis, bet viņš atrāva tās durvis vaļā. Aizmugurējās durvis. Un tad viņš man piedraudēja – es tūlīt apliešu jūs ar vārošo ūdeni! Man vajag šņabi. Man vajag šņabi. Nu, ka viņš it kā drīz mirs. Viņš arī dzeltens bija viss pēc izskata. Nenormāls vispār bija. Un tad viņš mani ar to karsto tējkannu aizdabūja līdz kasei. Viņš saka – ver vaļā kasi!"

"Un tad viņš mani aizvilka, sagrābis, līdz alkohola plauktam. Paķēra maisu. Ielikām divas litra pudeles šņabja un trīs 0,7. Un tad jau līdz izejai viņš saka – man tevi ir jāsasien, savādāk tu piezvanīsi policijai! Nē, viņš vispirms paprasīja manu telefonu. Es saku – man telefona nav. Bet turpat stāvēja uz plauktiņa veikala telefons. Tad viņš paķēra to veikala telefonu un tad viņš izvilka šņori no kabatas, un sāka siet man to ap kaklu. Tad sasēja rokas – pie kakla pievilka. Uz gultas ieraudzīja manu telefona vadu. Vēl to vadu apsēja ap kaklu un rokām," turpina Austra.

Austras kundze pamazām atgūstas no šoka, un arī Kristīne domas par pašnāvību ir atmetusi. Tas tomēr vairāk bijis Genādija plāns. Kristīne tagad cer nokārtot jautājumu ar pasi, jo jau vairākus gadus viņai nav derīga dokumenta. Dzīve ir bijusi skarba, bet sievieti apstākļi nav salauzuši un noziegumu viņa negribējusi pastrādāt – nevienam vienkārši nespētu nodarīt pāri. Kristīne uzskata, ka patrāpījusies nepareizajā laikā, nepareizajā vietā un cer uz piedošanu.